Kritiens slēpotājam izmaksāja septiņus tūkstošus. Kas jāzina, pirms doties slēpot ārvalstīs 1
Līdz ar janvāri un aktīvās slēpošanas un snovošanas sezonas sākumu daudzi Latvijas iedzīvotāji mēro ceļu uz ārvalstīm, lai baudītu ātrumu, azartu un garos nobraucienus, ko piedāvā slēpošanas trases Itālijā, Francijā, Austrijā, Slovākijā un citviet.
Ziemas sporta veidiem raksturīgs augsts traumatisms: apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) ik gadu apmaksā teju 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas saistītas ar ziemas sporta aktivitātēm.
Lielākā pērn izmaksātā atlīdzība kādam slēpotājam bijusi vairāk nekā 7000 eiro apmērā, kad tam, kritienā traumējot gurna kaulu, nogādāšanai uz slimnīcu bija nepieciešams medicīniskais helikopters.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem ārzemju slēpošanas braucieni jau izvērtušies par ikgadēju tradīciju, kas sniedz iespēju baudīt tādu ātrumu un nobraucienus, kādi pašmāju trasēs nav pieejami.
Kopumā cilvēki pret apdrošināšanu izturas arvien atbildīgāk, novērtējot riskus un negaidītās izmaksas, ko var izraisīt viens kļūmīgs solis vai kustība salīdzinoši ekstrēmos apstākļos, kādi tie ir ārvalstu trasēs.
Apdrošinātāju pieredzē “visdārgāk” izmaksā tie kritieni, kuri notiek lielā augstumā trasēs, kur vienīgā iespēja traumēto aizgādāt līdz slimnīcai ir ar medicīniskā helikoptera palīdzību.
“Šāds pakalpojums var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro,” stāsta Ludmila Ščegoļeva, BALTA produktu vadītāja un risku parakstītāja, norādot, ka apdrošinātājs ik gadu saskaras ar vairākām šādām situācijām, kad cietušā aizgādāšanai uz slimnīcu ir bijis nepieciešams iesaistīt helikopteru.
Kopumā, izvērtējot Latvijas ceļotājiem izmaksātās vidējās apdrošināšanas atlīdzības ziemas sezonā, redzams, ka ar visdārgākajiem medicīnas pakalpojumi ceļotājiem Eiropā jārēķinās Itālijā un Austrijā un bijušajās NVS valstīs (Krievijā, Ukrainā, Gruzijā). BALTA pieredzē visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par slēpojot vai snovojot gūtiem dažāda veida lūzumiem. Kritienos cilvēki traumē kājas un rokas, mugurkaulu un arī galvu.
Tomēr aktīvā atpūta saistīta ne tikai ar traumām, bet arī citiem iespējamiem riskiem.
Ceļotāji nereti negaidīti saslimst, kā arī saskaras ar lidojuma riskiem, piemēram, atceltu vai pārceltu lidojumu, sabojātu inventāru un bagāžu un ne tikai.
Šī gada slēpošanas sezona nupat tikai sākusies, bet no vairākām trasēm jau saņemtas ziņas par lavīnām un sniega vētrām, kurās diemžēl cietuši cilvēki. L. Ščegoļeva atgādina par drošības pasākumiem, kurus nepieciešams ievērot, plānojot aktīvās atpūtas braucienu.
“Neatkarīgi no tā, kura valsts un kādas sarežģītības trase izvēlēta aktīvajai atpūtai, jāatceras, ka nobraucieni pa kalnu saistās ar zināmiem riskiem. Tāpēc jo īpaši svarīgi padomāt par savu drošību, gan lietojot atbilstošu ekipējumu, gan nepārvērtējot savas prasmes. Tāpat noteikti jāseko līdzi laikapstākļu prognozēm un brīdinājumiem trasēs,” uzsver apdrošināšanas eksperte norādot, ka ceļotājiem iespējams apdrošināt arī risku, kad sliktu laikapstākļu dēļ izvēlētā slēpošanas trase tiek uz laiku slēgta, tādējādi ļaujot izvairoties no finansiāliem zaudējumiem par iegādātām un neizmantotām pacēlāju kartēm.
Šāds finansiāls nodrošinājums attiecas arī uz gadījumiem, ja slēpotājs guvis traumu vai saslimis, kā rezultātā ziemas prieku baudīšana beigusies ātrāk, nekā plānots.
