Krīt vecie trofeju rekordi 0
Medību trofeju izstādēs, kas aprīlī tika sarīkotas Saldū un Preiļos, divi izcili eksemplāri pārspējuši vairāku desmitu gadu senus rekordus. Mednieki spriež, ka tā neesot gadījies ilgāku laiku. Dienvidkurzeme tagad var lepoties ar otrajiem labākajiem staltbrieža ragiem Latvijā, bet preilēniešu panākums – tāda pati vieta mežakuiļa ilkņiem.
Saldus izstāde apliecināja, ka staltbriežu selektīvās medības “atmaksājas” – no 112 izstādītajām trofejām septiņas novērtētas ar zelta medaļu, 27 piešķirts sudrabs, 30 – bronza.
Selektīvo medību mode
“Staltbriežu trofeju kvalitāte Dienvidkurzemē uzlabojas kā nekur citur Latvijā, bet vistālāk tikuši Saldus apkārtnes mednieki,” atzīst medību trofeju eksperts Jānis Baumanis. Viņš to skaidro kā mednieku klubu apvienības darba rezultātu, kas savulaik tika izveidota pēc Zvārdes kolektīva vadītāja Māra Bērziņa ierosmes ar mērķi vienoties un ievērot pareizus staltbriežu medīšanas principus – nemedīt perspektīvos dzīvniekus un savlaicīgi likvidēt neperspektīvos eksemplārus. 2007. gadā pirmā apvienības izstāde palika bez zelta medaļām, bet kļūdainu eksemplāru bija ap 80% no visa staltbriežu trofeju klāsta, taču šogad jau pavisam cita aina – vairāk nekā pusei piešķirtas godalgas, lai gan bez kļūdām neiztika arī šoreiz.
“Viena no tām – nomedīts briežu bullis ar pirmajiem ragiem, kuriem augšā jau izveidojušies trīs skaisti žuburi. Savvaļā Latvijā tādi sastopami ārkārtīgi reti. Šādu bulli nekādā gadījumā nedrīkstēja medīt,” norāda trofeju eksperts. Lai nerastos domstarpības par dzīvnieku vecumu, 15 trofejām mežzinātnes institūta “Silava” speciālisti to noteica pēc zobu gadskārtām.
Pats selektīvo medību rosinātājs Māris Bērziņš ir gandarīts gan par izcilo trofeju pieaugumu, gan “tām divām rindām, kur bija apskatāmi laikus nomedīto neperspektīvo īpatņu ragi”. “Kādreiz medībās nomedītā buļļa autoram jebkurā gadījumā pie cepures sprauda zariņu, bet tagad par nepareizi nomedītu dzīvnieku pārējie mednieki saka – tas taču vēl nebija medījams! Pats svarīgākais, ka sapratne rodas klubu iekšienē,” atzīst M. Bērziņš, kura iecerei pirms astoņiem gadiem bija arī daudz noliedzēju. Krietni palīdzējuši Jāņa Baumaņa rīkotie semināri par pārnadžu populācijas apsaimniekošanu un staltbriežu medīšanas selektīvajiem principiem – mednieki kļūst informētāki un interese par pareizu medīšanu pieaug. “Es pat teiktu, ka šādas medības jau kļuvušas par modes lietu,” viņš piebilst.
Toties ar aļņu medībām kurzemniekiem neveicas, ko apliecina arī trofeju izstāde, atzīst J. Baumanis. “Lielā mērā pie vainas ir nepareiza medīšana, jo Kurzemē par daudz medī buļļus. Ja mednieki paši nenāks pie prāta un nesāks medīt jaunās vai vecās aļņu govis, tad, iespējams, ierosināšu, lai nākamgad Valsts meža dienests pieaugušiem aļņiem limitu dala atsevišķi buļļiem un govīm. Citādi, tā medījot, mēs varam aizmirst ne tikai par trofejām, bet pēc pāris gadiem nebūs arī teļu – dabā taču vajadzīgi abi divi dzimumi, ar govīm vien nepietiek.”
Otrā vieta Latvijā
Kad Nauris Tunēns pagājušā gada 10. septembra rītā pievārēja briedi ar zelta ragiem, tūlīt pat zvanīja draugam. Apsveikuma vietā atskanējis “nemuldi” – draugs nespējis noticēt Naura veiksmei.
Šī bija trešā reize, kad Laidu mednieks sastapās ar izcilo staltbriedi – pirms pāris gadiem “stobrs bija par īsu un nevarēja tik tālu kacēt”, pērn patraucēja jauns briežu bullēns un skaistulis ar visu “harēmu” ātri nozuda mežā, taču nākamā tikšanās viņam bija liktenīga. Situācija bijusi sarežģīta – bullis gulēja zālē starp siena ruļļiem, bet pats mednieks, nesen pārcietis operāciju un tikko iznācis no slimnīcas, nav varējis ilgi nostāvēt, jo šuves “velk”, bet briedi vajag!
“Kādu stundu nogulēju zemē, pavēroju, kā uzvedas govis ar teļiem – atrados pret vēju un tās mani nejuta. Beidzot bullis piecēlās un sagriezās tā, ka varēju nospiest mēlīti.” Nauris zināja, ka būs laba trofeja, taču uz 238,8 CIC punktiem un otro labāko rezultātu Latvijā nebija cerējis. Briedis bija septiņarpus gadu vecs.
To nevar saukt par iesācēja veiksmi, jo Nauris medī jau sesto gadu, pusaudža gados gājis līdzi tēvam uz medībām par dzinēju. Īpaši veiksmīgi pagājušas pēdējās divas medību sezonas – nomedīti četri briežu buļļi un Nauris atzīts par veiksmīgāko mednieku Laidu mednieku klubā.
Mednieks atklāj, ka lieti noderējušas J. Baumaņa vadītajā seminārā gūtās zināšanas. “Mans pirmais briedis bija ar jautājuma zīmi, tagad saprotu, ka tas varēja augt vēl trīs gadus, taču toreiz man nebija nekādas saprašanas par pareizām staltbriežu medībām. Skaidrība par to, kā jāveic atlase, sāka rasties tikai pēc Baumaņu Jāņa semināra. Briedi vajag ilgāk papētīt, uzreiz to ieraugot, jau nevar saprast – var vai nevar gāzt gar zemi.”
Trofeju eksperts J. Baumanis spriež, ka pēc diviem trim gadiem izcilais Naura briedis varētu pretendēt uz jaunu Latvijas rekordu, taču viņš nepārmet medniekam, jo neiegūt šādu trofeju nebūtu pa spēkam pat pašiem rūdītākajiem vīriem. “Jācer, ka briedis vismaz trīs gadus ir piedalījies riestā un atstājis kvalitatīvus pēcnācējus.”
Zelta mežakuilis Preiļu izstādē
Pēdējo gadu bargo ziemu un plēsēju dēļ Preiļu apkārtnes mednieki savā izstādē nevarēja lepoties ar izciliem stirnāžu radziņiem, toties Arnolda Jurkāna mežakuiļa ilkņi saņēma 139,05 CIC punktus, zelta godalgu, tā kļūstot par otro labāko trofeju Latvijā.
Latgales pusē pamazām pieaug arī staltbriežu populācija – kādreiz izstādi rotāja tikai pāris trofeju, kuras mednieki bija ieguvuši Kurzemes mežos, bet šogad varēja apskatīt jau 16 vietējo briežu ragus.
Kā atzīst Jānis Baumanis, šā reģiona mednieki pieļauj tās pašas kļūdas, ar kādām savulaik sāka cīnīties Saldus mednieku klubu apvienība. “Nomedīti pārāk jauni brieži. To var saprast, jo suga šajā reģionā ir jauna un mednieki maz ko zina par selektīvajām medībām, tāpēc šeit jāpieslēdzas ar izglītības semināriem.” Latgales medniekiem varētu palīdzēt arī staltbriežu medību limita palielināšana ar nosacījumu, ka jāmedī arī sliktas kvalitātes eksemplāri, spriež J. Baumanis. Ja kolektīvam piešķirta viena briežu buļļa licence, tad esot naivi cerēt, ka tiks nomedīts sliktas kvalitātes “špīserītis” (vecs staltbriežu bullis, kuram ragi ir bez žuburiem vai tikai ar acu žuburiem, kurš ir bīstams pārējiem dzīniekiem un tādēļ nomedījams. – Red.), jo mednieks lūkos pēc trofejas dzīvnieka.
Materiāls sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
