Krists Kalniņš: Šobrīd valsts pārvalde dzīvo pavisam citā pasaulē, pēdējā laika lēmumi šķiet pavisam dīvaini 56
Autors: Krists Kalniņš, finanšu eksperts
Lielākā daļa lasītāju man piekritīs, ka šobrīd valsts pārvalde un politiskā vadība dzīvo pavisam citā pasaulē, un it īpaši pēdējā laika lēmumi šķiet pavisam dīvaini. Saņemot pieaugošu un stabilu atalgojumu (lielāku kā vidēji Latvijā), lidojot ar privātajām lidmašīnām, un saņemot viesmīļa apkalpošanu sēžu laikā var izlutināt jebkuru.
Iespējams, ir zaudēta saikne ar to ikdienas dzīvi, ar ko saskaramies mēs – parastie mirstīgie (K. Sprūdes izteikums). Tomēr tas neizskaidro tos dīvainos vēstījumus un lēmumus, kādus saņemam pēdējā laikā.
Pirmkārt, valsts pārvalde un politiķi neuzskata, ka viņu pienākums ir skaidrot un pamatot savus lēmumus. Ir tiešām grūti teikt, no kurienes ir radies šāds absurds, un tas daļēji var tikt izskaidrots ar iepriekš minēto, bet vai tiešām pilsoņi tiek novērtēti tik zemu, ka cilvēcīgi nav vēlmes tiem sniegt saprotamu un pamatotu informāciju?
Otrkārt, redzami ir ļoti emocionāli un spontāni lēmumi, kuri nav balstīti konkrētos faktos un datos. Visspožāk to redzam 2025. gada valsts budžeta un nodokļu reformas darba grupas procesos. Šī gada maijā un jūnijā no Finanšu ministra Arvila Ašeradena saņēmām ziņu, ka valsts budžeta ieņēmumi nepildās atbilstoši plānam, nodokļu reformu tāpēc neveiksim, jāpaceļ nodokļi un jāsāk konsolidēt izdevumi. Šo visu finanšu ministrs pamatoja ar datiem, ka nodokļu ieņēmumu plāns nav izpildīts par dažiem %. Pēdējos datos redzams, ka plāns nepildās par aptuveni 1.3%. Šo nekādi nevar saukt par krīzi un pāris % atšķirība no budžetā plānotā ir pilnīgi normāla. Šajā gadījumā skatoties reālos ienākumus (cik daudz eiro ir saņemti, nevis plānoti), redzam pietiekami lielu pieaugumu.
Vēl interesantāka situācija kļūst, ja apskatāmies pašas finanšu ministrijas ziņojumu no Valsts kases datiem. Šajā publikācijā ir aprakstīts: valsts konsolidētājā kopbudžetā ir palielinājies pārpalikums līdz 590 miljoniem eiro, ne nodokļu ieņēmumi ir pieauguši (galvenokārt pateicoties valsts uzņēmumu lielākām dividendēm), 2024. gada budžeta deficīts samazināsies par 0.3% pret plānoto no 2.9% līdz 2.6%. Kā saņemot šādu informāciju var secināt, ka valsts budžets ir dziļā krīzē? Politiskā loģika pat noteiktu, ka jātērē ir vēl vairāk vai nodokļi jāsamazina uzreiz šodien.
Šādas nesakritības un dīvainas rīcības redzam arī citās ministrijās, kad darām tādas lietas, ko fakti un pašu apkopotie dati rāda pavisam kaut ko citu. Tie neatbilst arī politiskajiem mērķiem, ceļot reitingu un iegūstot lielāku popularitāti. Vai šī tiešām ir ļoti komplicēta un izplānota shēma, vai arī valsts pārvalde ir tik ļoti degradējusies. Vai tie ir muļķi vai tikai izliekas?
