Krists Kalniņš par NĪN Latvijā: “Ja tev tas ir vienīgais mājoklis, kāpēc ir jāmaksā gan par zemi, gan par māju?” 82
“No mūsu vadītāju perspektīvas tāda domāšana par iedzīvotājiem un par viņu labklājību, es to tādā veidā neredzu. Es domāju, ja tev tas ir vienīgais mājoklis, ko tu esi iegādājies, kāpēc ir jāmaksā gan par īpašumu, gan par zemi?” tādas pārdomas par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmēru iedzīvotājiem Latvijā TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā pauda mācītājs Krists Kalniņš, kurš NĪN maksājumus Latvijā salīdzināja ar Igauniju. Kā jau ziņots, tad starp Baltijas valstīm Latvijā NĪN ieņēmumi ir augstākie – Latvijā 2022.gadā tie veidoja 0,6% no IKP, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 0,3% un 0,2% no IKP.
“Labi, mums ir dažādas kadastra vērtības. Protams, Rīgā ir viens, un tur, kur es dzīvoju Ķekavas novadā, ir pavisam kas cits. Bet, kā es saku, vēlreiz – no tāda iedzīvotāja atbalsta, un arī Rīga noteikti sadalās kaut kādos noteiktos rajonos, kur pat vidusmēra ģimene nespēj normāli nomaksāt savas zemes, sava īpašuma nodokli, man liekas, ka tas nav normāli! Man kā vienkāršam iedzīvotājam gribētos teikt: ja man ir vienīgais mājoklis, tad es varu par to nemaksāt. Tad varbūt par zemi vai par māju [maksāt], bet kāpēc tad ir jāmaksā par zemi un par māju?” jautā mācītājs Kalniņš.
NĪN maksājumam ir milzīga nozīme, kad jaunie cilvēki domā par mājokļa iegādi, ģimenes radīšanu. “Jo tiešām mūsu pirkstspēja un spēja maksāt – tu visu laiku maksā… Tas jau nav tikai viena gada maksājums, tas maskājums iet un pie tam tas aug! Tas ir audzis, atkal un atkal pārskata. Kā mēs zinām, tad pašvaldības vienu gadu tev piemēro atlaidi, otru gadu – nē. Tas viss ir ļoti, ļoti mainīgs. Tas iedzīvotājiem nedod nekādu stabilitāti,” domā Kalniņš, apspriežot NĪN maksājumu apmērus un piemērošanas kārtību Latvijā TV24 raidījumā “Preses klubs”.
Jau vēstīts, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu pieaugums tuvākajos gados arvien ir neskaidrs – valdošās koalīcijas politiķi konkrētas izmaiņas nenosauc, vien solot īstenot “atbildīgu NĪN politiku” un “nepieļaut nesamērīgu” pieaugumu, ziņoja LETA 27.maijā.
Līdz šim vairākus gadus NĪN maksājumi iedzīvotājiem lielākoties ir bijuši “iesaldēti”, tomēr Finanšu ministrija (FM) ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā klāsta, ka nepieciešams pārskatīt NĪN likmes, lai NĪN ieņēmumus turētu 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus nosakot “turpmāku pieauguma ikgadēju ierobežojumu”. Savukārt no 2026.gada esot jāveic pāreja uz jaunajām īpašumu kadastrālajām vērtībām. Ar cik lieliem NĪN maksājumu pieaugumiem iedzīvotājiem būtu jārēķinās, FM pašlaik izvērstu skaidrojumu nav sniegusi.
FM izvērtējumā arī teikts, ka 2024.gadā NĪN ieņēmumi tiek plānoti 237,4 miljonu eiro apmērā, 2025.gadā – 239,7 miljoni eiro un 2026.gadā – 242,1 miljons eiro.
Latvijā būtu nepieciešams nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumus saglabāt 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenī, lai nodrošinātu pašvaldībām pieejamā finansējuma stabilitāti, teikts FM izvērtējumā.
Šāds NĪN ieņēmumu līmenis atbilst arī Eiropas Savienības vidējam rādītājam. Lai nodrošinātu vienmērīgu un stabilu ieņēmumu attiecību pret IKP 0,6% apmērā, NĪN ieņēmumiem 2026.gadā būtu jāpieaug par 40 miljoniem eiro salīdzinājumā ar plānoto. Arī ilgtermiņā pie augoša IKP rādītāja NĪN ieņēmumu noturēšana 0,6% apmērā nozīmētu regulāru nodokļa piemērošanas pārskatīšanu, teikts izvērtējumā.
Starp Baltijas valstīm Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir augstākie – Latvijā 2022.gadā tie veidoja 0,6% no IKP, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 0,3% un 0,2% no IKP.
