Krists Auznieks nāk ar “Saules vēju” 0
Rīgas festivāls Eiropas kultūras galvaspilsētas zīmē piedāvā vairākus “Rīga 2014” programmas jaundarbus. Viens no tiem – Nīderlandē studējošā latviešu komponista Krista Auznieka kameropera “Saules vējš”, kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos 6. jūnijā Spīķeru koncertzālē.
Nīderlandē studējošo skaņradi Kristu Auznieku (1992) plašāka auditorija iepazina 2013. gada novembrī, kad Latvijas Radio kora grupas koncertā “Greed” tika atskaņots viņa radītais opuss “I exist as I am”. Darbs esot zibenīgi iekļuvis Latvijas Radio 3 “Klasikas” gada debijas top desmit nominantu vidū.
K. Auznieks ir mācījies Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļā un paralēli Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Jaunā skaņraža muzikālās intereses saistītas ar balsīm un tekstu, un, pateicoties bagātajai vokālo tradīciju videi, viņa mūzika elpo un dzied. Kompozīcijas apguvi Krists sācis Latvijā jau ļoti agrā vecumā pie Paula Dambja, vēlāk mācījies arī meistarklasēs pie Filipa Glāsa, Kristiana Volfa, Kaijas Sāriaho, Magnusa Lindberga un citiem ievērojamiem komponistiem.
Pašlaik komponists studē kompozīciju Hāgas Karaliskajā konservatorijā, papildkursu apgūstot Sonoloģijas institūtā. Nozīmīga loma Auznieka mūzikā ir modalitātei un eksperimentiem, sākot ar tādiem inteliģentiem džeza kombo skaņdarbiem, kā, piemēram, “Renunciation”, kas tika atskaņots jauno komponistu festivālā “Gaudeamus”, un beidzot ar instrumentāliem kamermūzikas opusiem, konceptuālas ieceres sacerējumiem un darbiem, kur iekļauta elektronika un teātra elementi.
Viņa pirmā kameropera “Saules vējš” ir muzikāls stāsts par satikšanos lidostā. Kameroperas stāstā laikapstākļu dēļ lidostā tiek aizturēti lidmašīnu reisi un notiek nejauša divu cilvēku tikšanās. Tomēr, kā zināms, dzīvē nejaušību nav.
“Mēs nonākam lidostā, kur Saules vēja dēļ viss apstājies. Uz brīdi dota telpa, kur atrast vai zaudēt identitāti, apcerēt apziņas rašanos un to, kā vilnis pārtop daļiņā, strāva – matērijā un kā no tumsas izlaužas gaisma. Lidosta kā mūsdienu svētnīca. Laiks, kur minūte var kļūt gan stunda, gan sekunde. Un cilvēks sauc, kā no laika izmests: “Dzirdi, mani jau sauc! Ar Dievu! Ar tavu vai manu? Viņš esot viens. Mīlestība,” kameroperas libretu dzejā radījuši Inga Ābele un Edvīns Raups.
Uzveduma režisore ir Zane Kreicberga, bet muzikālo partitūru iedzīvinās vokālā grupa “Framest” un instrumentālais ansamblis diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā. “Te nebūs opera tās tradicionālajā izpausmē, nebūs nekāds trilleris un sižets ar pēkšņu miršanu, garām mocībām un slimībām. Domāju, ka būs spēle ar sajūtām diezgan meditatīvā un minimālistiskā formā, kurā svarīgākais būtu, katram atnākot, ja ir vēlme apstādināt laiku, nokļūt sevišķā vidē, tad šī ir tā iespēja izslēgt telefonu un atslēgt iekšējo pulksteni. Mēģināt noķert to, ko mēs piedāvāsim,” saka M. Klišāns.
Uzvedumā būs skatāmas arī Inetas Stepanovas videoprojekcijas, kā arī Uģa Ezerieša gaismas un videoinstalācijas.
Varbūt noder!!
Laiks: 6. VI 20.00.
Vieta: Spīķeru koncertzāle.
Biļetes: “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv.
Cena: EUR 15.
