Kristovsksis: “To vājumu, kas pašreiz ir Ukrainā, nedrīkst ienest arī NATO” 111
TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, diskutējot par NATO, 14. Saeimas deputāts (JV) un bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka katra šīs organizācijas paplašināšanās kārta notiek “atšķirīgos ģeopolitiskos apstākļos un riska situācijās tieši starptautiskajai sabiedrībai”.
“Kad mēs iestājāmies [NATO], tad faktiski bija tāds atslābuma periods. Un toreiz Baltijas valstīm, paralēli stājoties arī Eiropas Savienībā, tika izvirzīta vesela virkne demokrātiskas un tiesiski pārvaldītas valsts prasības, kritēriji. Jāsaka, ka tādu vai citādu Ukrainas politisko procesu dēļ, Ukraina nav spējusi šādus standartus sasniegt vēl pirms kara,” tā norādīja Saeimas deputāts Kristovskis.
Kristovskis uzsvēra, ka pasaulē diemžēl esot izveidojies tāds priekšstats, ka Ukrainā ir “ļoti augsta korupcija”, un dažkārt arī Ukrainas politiskā vadība “met tādus lielus pavērsienus, kas tā vai citādi ir par vai pret sadarbību ar Krieviju”.
“Un to vājumu, kas pašreiz ir Ukrainā, nedrīkst ienest arī NATO organizācijā. Bet pašreizējā situācija – kara situācija, iespējams, liek priekšplānā izvirzīt šos lielos stratēģiskos uzdevumus un tādā veidā palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā. Un tāpēc kritēriji šajā brīdī būs citi, uzsvari būs citi tuvākajos gados, nekā tas bija tad, kad mēs iestājāmies NATO,” tā sacīja bijušais aizsardzības ministrs Kristovskis TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu,” diskutējot par NATO un šīs organizācijas paplašināšanās gaitu, kā arī par Latvijas pilntiesīgu kļūšanu par NATO dalībvalsti 2004.gada 29.martā.
Kā zināms, NATO šobrīd ir 32 valstis. 2024.gada 7.martā par NATO 32.dalībvalsti kļuva arī Zviedrija.
