Krištopāns pēc debijas EČ vairākos statistikas rādītājos atrodams starp līderiem 0
Latvijas handbola izlases līderis Dainis Krištopāns pēc aizvadītā Eiropas čempionāta, kas valstsvienībai bija pirmais vēsturē, atrodams starp līderiem vairākos pirmā posma statistikas rādītājos.
Jau ziņots, ka Latvija savā vēsturē pirmajā Eiropas čempionāta mačā ar 22:33 piekāpās Spānijai, bet otrajā ar 24:32 atzina Nīderlandes pārākumu. Noslēdzošajā grupu turnīra duelī latvieši demonstrēja atzīstamu sniegumu pret spēcīgo Vāciju, piedzīvojot minimālu zaudējumu – 27:28.
Latvijas izlase C apakšgrupā ar trim zaudējumiem palika pēdējā, ceturtajā vietā.
Latvijas izlases līderis Krištopāns rezultatīvāko spēlētāju sarakstā pēc grupu turnīra ieņēma sesto vietu. Ludzānietis trijās spēlēs kopumā izdarīja 32 metienus, gūstot 21 vārtus. Krištopāns metienus realizēja ar 66% precizitāti, kas ir trešais labākais rādītājs starp spēlētājiem, kuri aizvadījuši trīs spēles.
Garākais Latvijas handbolists Krištopāns trīs spēlēs ar 21 “golu” bija rezultatīvākais spēlētājs valstsvienībā. Tālāk ar 13 precīziem metieniem seko Nils Kreicbergs, bet Aivim Jurdžam 11 gūti vārti.
Krištopāns atrodams arī labāko piespēlētāju sarakstā, viņam ar 13 rezultatīvām piespēlēm ieņemot dalītu astoto vietu. Vidēji spēlē handbolists partnerus apgādāja ar 4,3 rezultatīvām piespēlēm. Tāpat augumā raženais sportists dala pirmo vietu starp labākajiem metienu bloķētājiem. Viņš turnīrā kopumā septiņas reizes neļāva pretinieka mestajai bumbai tikt līdz vārtiem, kā rezultātā vidēji mačā apturēti 2,3 raidījumi.
Zīmīgi, ka Krištopāns nav redzams starp spēcīgākā metiena autoriem. Visātrāk bumba lidoja no maķedonieša Filipa Taleski rokas, attīstot 141 kilometru stundā. Zināms, ka Krištopāns bumbu var mest ar aptuveni 130-135 kilometru stundā lielu ātrumu, kas viņam šajā čempionātā ļautu ierindoties starp 13. un 20.pozīciju.
Tikmēr starp labākajiem septiņu metru soda metienu izpildītājiem atrodams pieredzējušā Māra Veršakova vārds. Handbolists šajā sarakstā ieņem dalītu 12.vietu, no septiņiem “sodiņiem” realizējot piecus (71%).
Latvijas valstsvienību īsi pirms Eiropas čempionāta pirmās spēles piemeklēja slikta vēsts. Traumas dēļ turnīrs nemaz nesācies beidzās pirmajam numuram Artūra Kuģim, taču viņa kolēģi Edgars Kukša un Raitis Puriņš vairākkārt attaisnoja uz sevi liktās cerības.
Kukša ierindojās dalītā septītajā vietā atvairītajos septiņu metru soda metienos. Vārtsargs kopumā mēģināja atsist piecus soda metienus, bet to izdevās izdarīt vien divas reizes, atvairot 40% mēģinājumu.
Latviešu uzvārdi redzami arī ne tik spīdošās statistikas ailēs. Pieļautajās kļūdās figurē gan Veršakova, gan Krištopāna, gan Jurdža vārds. Dalītu pirmo vietu ar vidēji spēlē pieļautām 3,7 kļūdām ieņem Jurdžs, Krištopāns ar vidēji trim “brāķiem” atrodams astotajā pozīcijā, bet saraksta 13.pozīcijā pavīd arī Veršakovs ar 2,3 kļūdām mačā.
Savukārt Jānim Pavlovičam šajā turnīrā izdevās sasniegt 100 nospēlēto spēļu robežu valstsvienībā. Handbolists laukumā devās pirmajā mačā pret Spāniju un arī nākamajā duelī pret Nīderlandi, kura arī bija 100.spēle.
Latvijas izlase šajā turnīrā kopumā guva 73 vārtus, kas bija dalīti 20.labākais rezultāts starp 24 vienībām.
Eiropas čempionāta finālturnīrs Austrijā, Norvēģijā un Zviedrijā norisināsies līdz 26.janvārim, un tajā pirmo reizi spēlē kontinenta 24 spēcīgākās izlases. Mači norisinās Stokholmā, Malmē, Gēteborgā (visas – Zviedrija), Vīnē, Grācā (abas – Austrija) un Tronheimā (Norvēģija).
Eiropas čempionātā 24 komandas ir sadalītas sešās apakšgrupas pa četrām izlasēm katrā. Pēc priekšsacīkstēm pamatturnīram kvalificēsies katru apakšgrupu divas labākās komandas, kas pēc tam divās grupās, pa sešām valstsvienībām katrā, tiks noskaidrotas četras pusfinālistes.
Finālturnīrā uzvarējusī komanda nodrošinās ceļazīmi uz 2020.gada Tokijas olimpiskajām spēlēm. No Eiropas vietu Olimpiādē jau nodrošinājusi pērnā gada pasaules čempione Dānija.
