Kristīnes Kvitkas Latvijas rudens 0
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” līdz 2014. gada 15. janvārim skatāma gleznotājas Kristīnes Kvitkas personālizstāde “Es tur biju. Atmiņas un nemainība…”, kurā lielākoties skatāmi mākslinieces jaunākie darbi.
Pēc divu gadu pārtraukuma šī ir mākslinieces pirmā personālizstāde Latvijā. Šajā laikā atklātas divas personālizstādes Itālijā – “I codici della natura” un “Light cube”. Pašlaik tiek gatavota jauna personālizstāde Romā.
Māksliniece neslēpj, ka iedvesmu smeļas dabā, un uzskata, ka tur var atrast visu, jāmāk tikai saskatīt. “Manas ainavas ir kā senu ceļojumu atmiņas, tādas, kas atgriežas nejauši un vienmēr liekas tik skaistas. Tajās katrs pakalns ir kā simbols, upes ūdens dzidrs, zvaigznes spožas un krāsainas spīd arī pusdienas laikā. Zemi var klāt spīdīgs sniegs, bet koki vēlas citu gadalaiku un paši sevi izrotā ar sārtām, caurspīdīgām lapām. Skatoties dabā, atklāju aizvien jaunas likumsakarības, kā grāmatā izlasu šīs pasaules notikumus. Visas lietas tajā ir pakārtotas viena otrai, un, sekojot noteiktam ritmam, proporcijas veidojas harmoniskas un sabalansētas. Saprotu, ka pietiek vien vērīgi paskatīties, lai iegūtu neizsmeļamu materiālu darbam.” Kristīne, gleznojot dabu, nekopē to, bet atlasa noderīgāko un saistošāko, būvējot ainavu slāni pa slānim. Tā dabas elementi, sajaucoties ar eļļas krāsām, veido pilnīgi jaunu, neredzētu vielu. “Zināšanām apvienojoties ar iztēli, rodas iepriekš neizjusta atmosfēra. Pakārtoju lietas savai gribai, radu jaunu pasauli. Un neviens nevar iebilst, jo tā taču ir redzama manās gleznās,” nosaka Kristīne.
Kristīne par savu jaunāko izstādi Latvijā saka – lai aprakstītu pirmo iespaidu, ko varētu sniegt šī izstāde, jāsaka, ka tā ir novērojumu un vizuālo atmiņu albums, kas veidots, iedvesmojoties no Latvijas dabas. “Gleznu sērija pārsvarā balstās uz manām rudens izjūtām. Tas nav rudens krāšņais zelts, bet gan drīzāk tā beigu rūsa. Ziema nemainīgi pilinājusi aukstuma esenci un, atkal jau uzvarēdama, pieskaņo dabu savai pasaules izjūtai.” Māksliniece uzsver, ka, gleznojot lakoniski, darbi veidojas kā mežu, lauku un jūras ikonas. “Es cenšos parādīt šī laika – rudens un ziemas – vienkāršo skaistumu, parādīt skaistumu tur, kur to nemēdz saskatīt, un piešķirt vērtību aizmirstībā paliekošajam vai nepamanītajam. Kā brūnās koku lapas pret pelēkajām debesīm manās gleznās iegūst vara un misiņa nokrāsu, tā vēlos aicināt skatītāju pievērst uzmanību sev patiesi svarīgajām lietām, kas bieži paliek nenovērtētas,” nosaka māksliniece.
Par nozīmīgu šīgada notikumu var uzskatīt Kristīnes iekļūšanu starptautiskā gleznotāju konkursa “Young Painter Prize 2013” finālā. Piecpadsmit konkursa finālistu darbi aplūkojami izstādē Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā CAC līdz 2014. gada 19. janvārim.
Kristīne mākslas izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā un Lečes Mākslas akadēmijā Itālijā.
