Kristīne Bērziņa: “Tas, ko Ukraina prasa, nav reāli. Tas izklausās pēc kosmosa pat visbagātākajās Rietumu valstīs” 316
“Ukraiņi Rietumiem noteikti var pārmest, ka solīt sola, bet nedeva…Tāpēc, ka nebija tik ātri un viss, ko vēlējās,” tā TV24 raidījumā “Globuss”, diskutējot par aktualitātēm starptautiskā politikā, tostarp par Rietumvalstu militāro atbalstu Ukrainai, sacīja Vācijas Maršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
“No otras puses, tas, ko ukraiņi prasa, īpaži Zalužnija [Valērijs Zalužnijs, Ukrainas armijas virspavēlnieks – red.] pieprasījums tur pa visiem punktiem, kas šobrīd būtu nepieciešams tālāk uzvarai, tad vienkārši neiespējami – gaisa pārsvaru, jaunas tehnoloģijas, kas vēl nav izdomātas un tamlīdzīgi…Tas, ko Ukraina prasa, nav reāli,” uzsvēra Bērziņa.
Drošības politikas pētniece norādīja, ka Ukraina bieži uzstādot tādus uzstādījumus, kuri “izklausās pēc kosmosa pat visbagātākajās Rietumu valstīs”. Realitāte bijusi tāda, ka Ukrainai bija tas, kas bija un tas jau izmaksāja ārkārtīgi daudz.
“Strīds starp Rietumiem un Ukrainu, īpaši starp Ukrainu un Vašingtonu ir tas, ka Ukraina centās noturēt pilnīgi visu visā frontes līnijā, un gribēja trīs posmos stumties iekšā un atgūt savu teritoriju. Un no ASV viedokļa tā bija kļūda. No paša sākuma bija jāizvēlas vienu virzienu un jāstumjas uz dienvidiem, jācenšas nogriezt Krievija pieeju Krimai. Jā, tas būtu bijis sarežģīti, bet pēc Rietumu domāšanas un visām stratēģijām, tas būtu ar laiku arī strādājis un labāk nekā pašreizējā situācijā,” tā TV24 raidījumā “Globuss” skaidroja Vācijas Maršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Bērziņa.
Pie tam Bērziņa uzsvēra, ka tagad tie ieroči, kas tika izmantoti visu gadu, vairāk nav. “Un, ko darīt tālāk? Republikāņu [ASV] pusē vēl ir jautājumi par to, cik tad būtu nepieciešami, lai atgūtu teritoriju? Un tagad runa par karu nav vairs par to, ka nākamā gada laikā būtu jaatgūst teritorija, bet drīzāk par to, kā novājināt Krievijas spēkus. Tāpēc atkal – kas ir Rietumu interesēs, kas ir Baltijas interesēs, kas ir ASV interesēs? Tas ir tas, lai Krievijai tā apetīte nepieaug, ka tā visvarenības sajūta Kremlī tiek ierobežota, un kad faktiski nav spējas daudzus gadus uz priekšu vēl kaut ko kaut kur sliktu darīt,” komentēja Bērziņa.
Tagad vairs nav runa par to, ka turpinot tagad militārās palīdzības piegādes, Ukraina atkal atgūtu visu to, ko pazaudēja pirms gada, pusotra gada, bet par to, ko Ukraina šobrīd dara. “Ukraina pasargā gan Ukrainu, gan mūs visus pārējos. Tas ir arguments arī Vašingtonā, bet līdz galam tas vēl nav izgājis cauri, vēl šonedēļ [raidījums ēterā bija 07.12.2023.; red.] ir liels sarūgtinājums un nogurums par to, kāpēc nevarētu viegli, ātri pieņemt lēmumu par atbalstu Ukrainai, kad ir skaidrs, ka lielā Krievija dara kaut ko šausmīgu, mazajai Ukrainai vajag palīdzību un tas ir mūsu interesēs…Tagad strīdās par to, ka NATO nevar katrā valstī ieguldīt 2% no IKP. Ja Ukraina zaudētu un Krievija vinnētu, tad būtu runa par to, ka ir jāiegulda 4 vai 5%,” tā situāciju par karu Ukrainā un militāro palīdzību tai no Rietumu valstu puses TV24 raidījumā komentēja Bērziņa.
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
