Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti zaudē vēlēšanās Vācijā 4
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) svētdien piedzīvojusi zaudējumus divu federālo zemju parlamentu vēlēšanās.
Kā līdzsvarot klimata aizsardzību un ekonomisko augsmi
Landtāgu jeb reģionālo parlamentu vēlēšanās Bādenē-Virtembergā uzvarējusi Zaļo partija, kas saņēmusi 32,6% balsu, liecina sākotnējie rezultāti. Par CDU nobalsoja 24,1% vēlētāju. Reinzemē-Pfalcā uzvarēja sociāldemokrāti (SPD), kurus atbalstīja 35,7% vēlētāju.
Par CDU nobalsoja 27,7% vēlētāju. Galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas sevi pārliecinoši pieteica 2016. gada vēlēšanās, šoreiz savāca mazāk nekā 10% balsu.
Abās federālajās zemēs CDU piedzīvojusi sliktākos rezultātus partijas pastāvēšanas vēsturē. Par vēlēšanu lielākajiem uzvarētājiem uzskatāmi zaļie, kuri ne tikai noturēja pirmo vietu Bādenē-Virtembergā, bet arī gandrīz divkāršoja savu rezultātu Reinzemē-Pfalcā, kur tie ieņēma trešo vietu.
Lielākā uzmanība pirms vēlēšanām tika pievērsta Bādenei-Virtembergai, kas ir turīga un konservatīva federālā zeme Vācijas dienvidrietumos. Šajā ekonomiski nozīmīgajā reģionā atrodas autoražotāju “Daimler” un “Porsche” galvenās mītnes.
Šobrīd Bādenē-Virtembergā pie varas ir zaļo un CDU koalīcija, kurā kristīgie demokrāti ir jaunākie koalīcijas partneri. Bādeni-Virtembergu vada zaļo premjers Vinfrīds Krečmans, kurš pie varas nāca 2011. gadā, izbeidzot gadu desmitiem ilgo CDU valdīšanu.
Viņš ir vienīgais zaļo politiķis, kurš ieņem kādas federālās zemes premjera amatu. 72 gadus vecais Krečmans ir bijis sociāli un fiskāli konservatīvāks nekā daudzi citi viņa partijas politiķi un ņēmis vērā arī biznesa intereses, balansējot starp klimata aizsardzību un ekonomisko izaugsmi, norāda izdevums “Politico”.
Reinzemi-Pfalcu vada sociāldemokrātus pārstāvošā premjere Malu Dreijere. SPD šajā zemē veido koalīciju kopā ar zaļajiem un biznesam draudzīgajiem brīvajiem demokrātiem (FDP).
Reinzeme-Pfalca ir viens no retajiem bastioniem, kas sociāldemokrātiem Vācijā ir palicis. SPD reitingi aptaujās pēdējos gados ir krituši, un šobrīd to visas valsts līmenī atbalsta vairs tikai aptuveni 16% vēlētāju.
Pandēmija un korupcijas skandāls iedragā CDU izredzes
Vāji CDU rezultāti vēlēšanās tika prognozēti, ņemot vērā Vācijas valdības nespēju tikt galā ar koronavīrusa izraisīto pandēmiju. Sākotnēji Merkeles vadītā konservatīvo un sociāldemokrātu koalīcija gan Vācijā, gan arī ārzemēs izpelnījās uzslavas par spēju tikt galā ar pandēmiju.
Tomēr pērnā gada nogalē vīruss atsāka strauju izplatību, un katra federālā zeme ir izvēlējusies savu stratēģiju attiecībā uz skolu un veikalu atvēršanu.
Asu kritiku par lēno vakcināciju un testēšanu saņēmis CDU pārstāvošais veselības ministrs Jenss Špāns, kurš vēl nesen tika uzskatīts par iespējamu Merkeles pēcteci kanclera amatā. CDU/CSU ir satricinājis korupcijas skandāls, kurā iejaukti vairāki Bundestāga deputāti, kas guvuši personīgu finansiālu labumu, organizējot sejas aizsargmasku iepirkumu.
Skandāla rezultātā no amatiem bija spiesti atkāpties trīs konservatīvo Bundestāga deputāti.
Vēlēšanas Bādenē-Virtembergā un Reinzemē-Pfalcā aizsāk tā saukto supervēlēšanu gadu, kurā paredzētas vēlēšanas vēl trīs federālajās zemēs, kā arī Bundestāga vēlēšanas. Kanclere Angela Merkele, kura valdību vada jau 16 gadus, ir paziņojusi, ka uz piekto amata termiņu nekandidēs.
Daudzi politikas vērotāji prognozē, ka pēc Bundestāga vēlēšanām 26. septembrī koalīciju veidos konservatīvie un zaļie, kuri aptaujās kļuvuši par otru populārāko partiju valstī. Šāda koalīcija federālā līmenī vēl nekad nav izveidota.
Izdevums “Politico” norāda, ka pēdējā laikā situācija palikusi nestabilāka un konservatīvo un zaļo koalīcija nebūt nav nenovēršama. Tikko piedzīvotie vājie rezultāti divu federālo zemju vēlēšanās liecina, ka konservatīvo izredzes saglabāt varu pēc Bundestāga vēlēšanām nav garantētas.
Aizvadīto vēlēšanu iznākums var ietekmēt arī cīņu konservatīvo blokā par to, kurš politiķis tiks izvirzīts kā kandidāts uz kanclera amatu. CDU janvārī par savu jauno līderi izraudzīja Ziemeļreinas-Vestfālenes premjeru Armīnu Lašetu.
Parasti CDU līderis kļūst arī par konservatīvo kanclera amata kandidātu Bundestāga vēlēšanās. CDU kopā ar saviem sabiedrotajiem – Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU) – aprīlī vai maijā lems par kopīgu kanclera amata kandidātu parlamenta vēlēšanās. Par nopietnu Lašeta konkurentu tiek uzskatīts CSU līderis un Bavārijas premjers Markuss Zēders.
