Kristīgais rokasspiediens, kas mazina sāpes… Diakonija – tās ir baznīcas rūpes par cilvēkiem 0
Nepārdzīvo, ka neesi tāds kā vairākums, jebkuru var piemeklēt kāda liga. Dievs mīl katru cilvēku, un katrs cilvēks ir vērtība. Dr. Theol. Ralfs Kokins sacījis: “Atslābinies, nomierinies un nemoki sevi, tapdams par to, kas tu neesi. Katrs cilvēks ir skaists un īpašs nevis tādēļ, ka atbilst kādam skaistuma standartam, bet savas neatkārtojamības dēļ. Tāda kā tu nav, nav bijis un nekad arī nebūs šajā pasaulē. Tāpēc esi, kas tu īstenībā esi, – es domāju, ka tieši ar to sākas kristietis.”
Kristīgajā baznīcā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām palīdz diakonija. Tā nav ne organizācija, ne telpa, vieta, bet konkrēta kristieša rīcība.
Svarīgākais diakonijā ir konkrētais cilvēks un viņa konkrētā vajadzība, it īpaši sociāli mazaizsargāto grupu locekļiem: sniegt viņiem vai nu materiālu, medicīnisku, vai garīgu palīdzību – stiprināt kopību un pašpalīdzību.
Rūpēs par tuvāko
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs izveidojis vairākus dienas centrus gan pieaugušajiem, gan bērniem, zupas virtuvi Rīgā, Daugavgrīvas ielā 1. Visus šos projektus pamatā finansē Rīgas dome, palīdz arī ārvalstu un vietējie ziedotāji. Šo virtuvi apmeklē cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, trūcīgie, maznodrošinātie.
Dienas centros, kur, kaut arī strādā algoti pedagogi, psihologi un sociālie darbinieki, pamatā tā tomēr ir kalpošana.
Un galvenā alga ir gandarījums, ka esi spējis cilvēkam palīdzēt. Piemēram, kristiete Marija Krūmiņa, acu ārste, ir pārliecināta: ”Diakonijas mērķis ir Evaņģēlija apliecināšana rūpēs par tuvāko – par cilvēku mums līdzās, kuram nepieciešama mūsu palīdzība. Šo svēto apziņu esmu guvusi no sava tēva mācītāja prof. Dr. Theol. Edgara Rumbas, kurš kalpoja vairākās draudzēs, piemēram, Jelgavā, vēlāk Rīgā, kur bija Akadēmiskās, Zviedru un Kristus draudzes mācītājs. Viņš gāja bojā padomju laika represijās.
Jau apmēram pirms divdesmit gadiem mums Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā radās ideja palīdzēt senioriem – bez maksas pārbaudīt acu veselību, piemeklēt vajadzīgā stipruma brilles, vajadzības gadījumā salabot briļļu ietvarus… Ierasti to veicām reizi mēnesī mūsu diakonijas telpā, kurā ir vajadzīgā aparatūra. Esam saņēmuši palīdzību arī no ārzemēm, piemēram, mācītājs un literāts Arveds Celms no Kanādas sūtīja brilles, to ietvarus. Sākotnēji pie manis pieteicās ap desmit vecāka gadagājuma cilvēku. Pērn novembrī, decembrī bija pierakstījušies kādi pieci seši pacienti, ieradās gan tikai viens…”
Palīdzība ir stūrakmens
Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskā draudze ir diakoniska draudze, tas nozīmē, ka praktiskā palīdzība ir viens no draudzes stūrakmeņiem. Draudzes locekļi ir izveidojuši biedrību “Liepājas Diakonijas centrs”, lai varētu atbalstīt tos, kas cieš no nabadzības un atstumtības, tostarp cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
Sadarbojoties ar citām organizācijām un vietējiem sociāliem dienestiem, pēdējos trīs gados ir izveidotas vairākas atbalsta grupas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tās darbojas Rucavas, Grobiņas un Durbes novadā. Šīs grupas parasti tiekas reizi mēnesī.
Tā ir iespēja satikties ar cilvēkiem, kas ir līdzīgā situācijā, un kopā iespējams meklēt risinājumu no savām grūtībām.
2018. gadā Liepājas Diakonijas centrs rīkoja apaļā galda diskusiju par vides (ne)pieejamību Liepājas pilsētā, iepazīstinot ar materiālu, ko bija sagatavojuši cilvēki ratiņkrēslos. Šajā materiālā bija apsekotas, nofotografētas un aprakstītas grūti pieejamās vietas. Tā rezultātā Liepājas pilsētas dome sasauca darba grupu, kas aktualizēja vadlīnijas vides pieejamībai pilsētā. Ir arī uzsākti darbi, lai sakārtotu ietves, kas aprīkotas ar traucējošām renēm, apmalēm u. c.
Liepājas Diakonijas centrā jau daudzus gadus darbojas dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur darba dienās notiek dažādas rokdarbu nodarbības pieredzējušu pasniedzēju vadībā.
Darbojas arī atbalsta grupa jauniem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur kopā ar grupas vadītāju plāno dažādas aktivitātes, te var apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes, piemēram, kā lētāk iepirkties, kā plānot budžetu, kā rakstīt CV u. tml. Katrā nodarbībā gatavo kādu ēdienu, tādējādi radot iespēju apgūt un papildināt gatavošanas prasmes, kā arī iemācīties jaunas receptes.
Dalībnieki gaida šīs tikšanās reizes, viņi ir kļuvuši aktīvi un atvērtāki; citiem tā ir bijusi iespēja pēc ilgāka noslēgtības perioda atrast jaunus draugus.
Jaunākais uzsāktais projekts ”Mājas – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” ir domāts, lai pievērstu uzmanību cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīves situācijai mājās. Ir paredzētas trīs iedzīvotāju sapulces mikrorajonos, kā arī apmācības kurss piederīgajiem, kas tiem palīdzēs aprūpē un sadzīvē.
Stiprināt garīgi, iedvesmot pārmaiņām
Diakonijas kalpotāju palīdzība vērsta uz to, lai ar cieņu iejustos otra cilvēka situācijā un to saprastu. Lai atbalstītu un mazinātu sāpes. Lai mācītu saredzēt jaunas iespējas dzīvē, lai veicinātu spēku apzināšanos, pārmaiņas un izaugsmi, bet gadījumos, kad tas nav iespējams, mācītu sadzīvot ar ciešanām. Šajā ziņā svētīgu darbu veic arī baptistu draudzes, piemēram, Cēsu baptistu draudze – mājas apmeklējumi pie draudzes locekļiem, kuri slimības un nespēka dēļ nevar iesaistīties draudzes dzīvē, un draudzes locekļu apciemojumi slimnīcās.
Ainars Baštiks, Mateja draudzes mācītājs: ”Lieldienas ir īpaši svētki kristiešiem un visai cilvēcei, jo tie dod iespēju piedzīvot jaunu sākumu savā dzīvē, jo tieši tā ir Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās vēsts. Cilvēciski ir svarīgi palīdzēt otram neatkarīgi no viņa vecuma, tautības, rocības… Ne tikai ar svēto vārdu, bet arī ar konkrētu rīcību, padomu ikvienam dodam iespēju sevi iedvesmot pozitīvām dzīves pārmaiņām. Mateja draudzē nu jau kādu septīto gadu svētdienās plkst. 15 ir speciāls dievkalpojums, uz kuru nāk arī mazturīgie apkārtnes iedzīvotāji, tostarp cilvēki ar īpašām vajadzībām. Ziemā viņi ierodas pat agrāk, lai apsildītos. Ap Ziemassvētku laiku mazturīgajiem dāvinām kādu nelielu cienastu, medus burciņu. Tos, kuri nespēj atnākt uz dievnamu, apciemojam mājās, iepriecinām viņus ar kādu dāvaniņu. Dievnamā esam izņēmuši pēdējo divu trīs rindu solus, lai varētu iebraukt ģimenes ar bērnu ratiņiem, kā arī invalīdi ratiņos. Aizkustinoši, ik reizi šajā dievkalpojumā visi klātesošie dzied Latvijas himnu.”
Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcas draudzes kristiete Jana Krūmiņa audzina četrus bērnus, vienam no tiem – desmitgadīgajai Katrīnai vajadzīga īpaša aprūpe. Viņai liela daļa dzīves paiet ratiņkrēslā.
Jana ir ļoti aizkustināta par draudzes rīcību: ”Kristieši mūsu garu stiprina ar lūgšanām un ne tikai. Bija gadījums, kad Katrīnai vajadzēja naudu – apmēram 30 tūkstošus eiro operācijai Vācijā. Kur nu tādu summu ņemt? Braucot mājās no dievkalpojuma, pamanīju Katrīnas ratiņkrēslā aploksni, to atverot, vai apraudājos – tajā bija krietni liela naudas summa, kas lieti noderēja operācijai. Tagad Katrīna ir daudz kustīgāka, spēj pat spēlēt ratiņtenisu. Kad gaidīju šo bērniņu, draudze zināja mūsu problēmas – visu laiku juta līdzi, stiprināja spēku, apņēmību izturēt. Draudzē vēl ir jaunietis ar īpašām vajadzībām, kā arī gulošs puisītis un meitenīte.”
Jana Krūmiņa ar saviem bērniem apmeklē arī katoļu kopienas ”Jauniešu pastorālā māja” organizētos atpūtas vakarus, kuros skan garīgās dziesmas.
Šīs kopienas (“Jauniešu pastorālā māja” ir biedrības ”Nepaliec viens” struktūrvienība, kura strādā kopš 2014. gada, un to ir akceptējusi Romas Katoļu baznīca Latvijā) darbība galvenokārt vērsta uz sociāliem projektiem – palīdz tiem bērniem, jauniešiem, kas sabiedrībā bieži vien jūtas nesaprasti un nepieņemti. Īpaši cieša draudzība ir izveidojusies ar ģimenēm, kurās aug bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Ik vasaru tiem rīko nometnes, kurās ”Jauniešu pastorālās mājas” jaunieši un viņu draugi uz pāris dienām kļūst par īpašo bērnu asistentiem.
”Ticība, Cerība, Mīlestība”
Labdarības fondu ”Ticība, Cerība, Mīlestība” nodibinājuši kristieši Aleksejs un Ļubova Koļini, lai palīdzētu bērniem ar muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem ārstēties ārzemēs. Fonds organizē fizisko un juridisko personu ziedojumu vākšanu šo bērnu ārstēšanas apmaksai. Kas rosinājis fonda izveidi? Baiss notikums ar meiteni, vārdā Alīna.
”2001. gada decembrī mājās uzsprāga tvaika katls. Ļoti smagus apdegumus guva māte un četrus gadus veca meita. Slimnīcā tika veikta ādas transplantācijas operācija, bet bija palikušas dziļas rētas. Bet 2009. gadā meitene sāka ļoti ātri augt, un viņas pēdas sāka deformēties cīpslu dziļu apdegumu dēļ. Veselu gadu vecāki apmeklēja ārstus, bet atbilde bija visur vienāda: mākslīgas ādas transplantācija, un abu kāju atveseļošanai būs nepieciešami 2 gadi. Un neviens nesolīja pozitīvu prognozi. Dažreiz kārtējais medicīnas spīdeklis piedāvāja nogriezt kāju pirkstus un viss. Tad vecāki griezās Sanktpēterburgas zinātniskās un praktiskās medicīnas un invalīdu sociālas aprūpes, protezēšanas un rehabilitācijas G. A. Albrehta centrā. Centra direktors, medicīnas profesors Igors Švedovčenko, apskatīja bērnu un pateica, ka operācija tiks veikta vienlaikus abām kājām un veseļošanās process aizņems no viena līdz trim mēnešiem. Operācija pagāja veiksmīgi, un tagad Alīna ir pilnīgi vesela.”
Kā izdzīvot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Ir skaidrs, ka ar kristīgo rokasspiedienu, baznīcas atbalstu uz vietas vien ir krietni par maz.
Lai uzlabotu cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīves situāciju, valstī ir jāpaaugstina invaliditātes pensijas un pabalsti, ir nepieciešams vairāk subsidēto darba vietu un nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kas pieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti, ir jānodrošina asistentu pakalpojumi bez pazemojošām birokrātiskām prasībām. Tā visa īstenošanai ir vajadzīga politiskā griba!
Reāls stāsts
Sigita Dišlere, Latvijas ev. luteriskās baznīcas Diakonijas centra valdes priekšsēdētāja: ”Diakonija ir baznīcas kalpošana cilvēkiem, dažreiz tā tiek dēvēta par ”baznīcu darba drēbēs”. Diakonijas centrs sniedz atbalstu diakonijas kalpotājiem luteriskajā baznīcā, sadarbojas ar pašvaldībām, nešķiro, kurš čaklāks, – jebkura diakonijas kalpotāja darba artava vairo palīdzību tiem, kam tā vajadzīga visvairāk. Kopā mums ir seši dienas centri, Rīgā – pieci, viens Madonā, kuru apmeklē cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Rīgā gan vēl Diakonijas centram tāda nav, taču nākotnē varētu tapt. Galvaspilsētā esam izveidojuši zupas virtuvi Daugavgrīvas ielā 1, tur nozīmīgos baznīcas svētkos trūkumcietējiem izdalām arī dāvanas, pasniedzam kādu gardumu, piemēram, kliņģeri…
Ar ASV misijas palīdzību Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā vecākiem ar bērniem tiek rīkots pasākums ”Pauze”, kurā vecāki var piedalīties radošās nodarbībās, bērni pa to laiku ir pieskatīti. Palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti galvenokārt veicam individuāli, jo katram ir sava sāpe, problēmas. Jebkurš, vēršoties dievnamā pie diakonijas kalpotāja, tiks uzklausīts, viņam izstāstīs, kā tikt pie vajadzīgā tehniskā palīglīdzekļa: vai nu pie ratiņkrēsla, vai funkcionālās gultas… Aizkustinoši, ka kalpošana baznīcai var nozīmēt arī laimīgu paša likteņa pavērsienu, piemēram, Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas draudzē kalpoja jauneklis ratiņkrēslā, kurš pēcāk atrada savu mīlestību, ir precējies un tagad dzīvo Valmierā. Jebkuram cilvēkam ir svarīgi justies vajadzīgam sabiedrībai. Atcerēsimies, Mātes Terēzes kopienā iesaistījās cilvēki, kuri nespēja kalpot fiziski, taču palīdzēja ar lūgšanām.
Jānis Lapiņš, Aizkraukles ev. luteriskās baznīcas draudzes priekšnieks: ”Savā kalpošanā vadāmies pēc taisnīguma apziņas un dzīvē gūtās pieredzes, ja iespējams, arī nākot pretī katra cilvēka vajadzībām. Darba spējīgajiem invalīdiem palīdzam attīstīt viņu prasmes, spēju iekļauties sabiedrībā, piemēram, pie mums strādā divi vīrieši kokamatnieki, kuriem esam organizējuši apmācību – semināru restaurācijas darbiem. Viņi ieguvuši arī attiecīgu sertifikātu un ir spējīgi paši restaurēt logus, krēslus, galdus…
Palīdzam viņiem arī ar grāmatvedības uzskaites dokumentiem, jo viņi strādā legāli un par padarīto saņem algu. Savukārt invalīdi pensionāri no draudzes saņem garīgu stiprinājumu gan lūgšanās, gan arī mājas apmeklējumos un izbraucienos uz pansionātiem. Nereti tos, kuri grib būt klāt baznīcas dievkalpojumā, atvedu ar savu automašīnu. Baznīcas svētkos draudzes trūkumcietējus, cilvēkus ar invaliditāti mēdzam iepriecināt ar kādu dāvaniņu.
Baiba Baikovska, kristiete, Āgenskalna baptistu draudzes locekle: ”Pirms trim gadiem darbojos kristīgajā organizācijā “Agape Studenti”, kas ir daļa no organizācijas “Agape Latvija”, līdz šā gada janvārim savu artavu sniedzu arī iniciatīvas organizācijai “Wings for Wheels” jeb “Spārni riteņiem”. Taču, tā kā studēju doktorantūrā, vadu augstskolā nodarbības, esmu aktīva savas draudzes locekle un palīdzu arī servisa suņu biedrībā ”Teodors”, darbību “Wings for Wheels” biju spiesta pārtraukt, tomēr tas nenozīmē, ka šajā jomā neizglītoju sabiedrību, piemēram, saviem studentiem skaidroju, ka jāatsakās no vārda ”invalīds” lietošanas, tā vietā būtu pareizāk teikt ”cilvēks ar invaliditāti”. Vārds ”invalīds” it kā uzliek zīmogu, ka esi sabiedrībai lieks, tā nedrīkstētu būt – jebkurš cilvēks ar invaliditāti ir vērtīgs, nozīmīgs.
Ir svarīgi apzināties savu identitāti, neiežēlināt sabiedrību, bet pašam būt aktīvam, pārliecinātam un ticīgam.
Es pati savu spēku esmu guvusi mācībā par Kristu. Tāpēc cilvēkus iepazīstinu ar Kristus mācību, arī tos, kuri dzīvo pansionātos vai sociālās aprūpes centros. Kādu laiku vadīju grupiņu Mežciema pansionātā, kurā runājām par intelektuālo, garīgo un emocionālo attīstību.
Sadarbībā ar baznīcas valdi, mācītāju īstenojam baznīcas pieejamības projektu – labiekārtojam dievnama vidi, piemēram, lai tiktu uz labierīcībām, esam ierīkojuši rampu, lai cilvēki ratiņkrēslos spētu uzbraukt. Šovasar nu jau divpadsmito gadu Spārē notiks kristīgā nometne ”Izaicinājums”, kurā piedalīšos arī es. Ir būtiski attīstīties dažādos veidos – gan ar savām komunikācijas prasmēm, gan vadot tikšanās reizes pie sevis mājās ar sarunām par dažādiem mums nozīmīgiem tematiem – pasaules uzskatu, pārbaudījumiem, autoritātēm mūsu dzīvē, identitāti, vērtībām un mērķiem, draudzību, attiecībām un citiem ne mazāk svarīgiem tematiem. Neesmu vientuļa, ikdienā mani atbalsta mans uzticamais pavadonis suns Elfa. Viņa man palīdz apģērbties un noģērbties, novilkt apģērbu – ieķeras ar zobiem jakas piedurknē… Ja vajag, spēj attaisīt durvis, ieslēgt gaismu, atnest, nolikt lietas. Esmu ļoti pateicīga šā suņa apmācītājiem – servisa suņu biedrībai ”Teodors”.”
Uzziņa
Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām palīdz:
Nodibinājums “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”” atvēris Nodarbinātības atbalsta centru ar devīzi: “Mēs palīdzēsim atrast piemērotu darbu un uzlabot savu labklājību un dzīves kvalitāti!” Pakalpojums paredzēts Rīgā dzīvojošajiem invalīdiem.
Latvijas vājdzirdīgo atbalsta asociācija ”Sadzirdi.lv”.
Starptautiskā kristīgās misijas organizācija ”Wings for Wheels” (“Spārni riteņiem”) ar dažādu sociālu un izglītojošu aktivitāšu palīdzību sekmē invalīdu integrāciju un iekļaušanu sabiedrībā.
Biedrība ”Svētā Jāņa palīdzība” veic humāno palīdzību: nodibināti apģērbu un apavu sadales punkti Rīgā un citur, veic mazturīgo ēdināšanu (zupas virtuve), sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās, piedāvā pavadoņa asistenta pakalpojumus, specializēto transportu, iznomā tehniskos palīglīdzekļus. Sociālajā rehabilitācijā – dienas aprūpes centru personām ar garīga rakstura traucējumiem ”Saulessvece”.
