Kristieši visā pasaulē svin Ziemassvētku vakaru 0
Bībelē teikts, ka Jēzus piedzima Bētlemē kādā kūtiņā un viņa māte Marija ielika jaundzimušo silītē. Šo Bībeles sižetu Ziemassvētkos var redzēt attēlotu gan dažādos teatrālos uzvedumos, gan vairākās baznīcās novietota no lellēm izveidota Betlēmes kūtiņas aina.
Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma – evaņģēlijos minēts tikai Jēzus piedzimšanas fakts. Ēģiptē III gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25.martā. Arī citās Austrumu zemēs šo dienu cilvēki saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25.decembri kā Kristus dzimšanas dienu sāka svinēt ap 336.gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274.gadā par godu “neuzvaramā Saules dieva” dzimšanai 25.decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti.
Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25.decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir “pasaules gaisma” un “taisnības saule”. No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Šovakar kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi, kas parasti notiek svinīgā gaisotnē, un baznīcās par svētkiem liecina ne tikai Ziemassvētku dziesmas, bet arī altāra piederumu un mācītāju talāru baltā krāsa. Daudzviet baznīcās notiek arī dažādi svētvakara pasākumi, sagaidot galveno dievkalpojumu tieši pusnaktī.
Ziemassvētku liturģijā ir Vigilijas mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigilijas, 24.decembra, vakarā. “Vigilare” nozīmē “būt nomodā”. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24.decembris.
Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.
24.decembris Latvijā ir arī oficiāla brīvdiena, un daudzviet šajā dienā notiek dažādi koncerti, svētku sarīkojumi un tirdziņi.
Saskaņā ar latvju senču tradīcijām Ziemas saulgriežos tiek vilkts un vēlāk sadedzināts bluķis, tādējādi simboliski vecajā gadā atstājot visu negatīvo un atzīmējot jauna saules gada sākumu. Savukārt no Mārtiņiem līdz pat Meteņiem ļaudis iet ķekatās – tērpušies maskās, trokšņojot un dziedot, kaimiņi apmeklē cits citu, lai nestu svētību un dzītu prom ļaunos garus. Agrāk ziemas saulgrieži latviešiem bija prieka un līksmības laiks, kad tika svinēta gaismas uzvara pār tumsu, jo pēc gada garākās nakts saule atkal griežas uz pavasara pusi.
Pareizticīgie Ziemassvētkus svin 13 dienu vēlāk nekā citu tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvji.
