Vēlamies kristīt savu mazuli! Kādas ir baznīcas prasības ? 5
Kādas ir baznīcas prasības maza bērniņa kristīšanai? Vai mācītājs drīkst pieprasīt, lai vecāki un vecvecāki būtu kristīti? Turklāt viņiem visiem jābūt iesvētītiem un vecākiem – salaulātiem baznīcā. Pirms kristībām trīs mēnešus jāapmeklē kursi. Maza bērniņa mammai tas ir ļoti apgrūtinoši, bet tētim un krusttēvam garas stundas jāstrādā. Baidos, ka viņiem pietrūks uzņēmības, pacietības un bērniņš tā arī paliks nekristīts. Esmu gan dzirdējusi, ka dažviet Latvijā mācītāji ir daudz pielaidīgāki un atklāti saka: bērniņš jau nav vainīgs, ka vecāki vai krustvecāki līdz šim baznīcā nav gājuši, var nokristīt arī tāpat. Varbūt prasības ir atkarīgas no konfesijas? Maiga Saldus novadā
Īpaši nosacījumi
Izrādās, garīdzniekiem ir rokasgrāmatas dažādu rituālu veikšanai, kur teikts, ka bērnu kristībās vecāki uzņemas svarīgus pienākumus un ka vecākiem šim nozīmīgajam notikumam ir arī īpaši jāsagatavojas. Nekur gan neesot precizēts, cik ilgi tam jānotiek.
“Visticamāk, šajā gadījumā draudzes garīdznieks būs iecerējis pie reizes sagatavot vecākus arī laulībām,” secina Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents, priesteris Andris Priede. “Tam gan iepriekš ir ilgāk jāgatavojas. Mācības parasti vada garīdznieks vai šim nolūkam draudzēs speciāli sagatavoti pāri, kas pārrunā laulības dzīvē sastopamās grūtības un atbild uz visiem jaunā pāra jautājumiem.”
Uz kristībām attiecas citi nosacījumi. Vecākiem kristībās ir jālūdz, lai viņu bērniņu nokristī (viņiem uzdod šo jautājumu), mamma un tētis apzīmē bērna pierīti ar krusta zīmi un svētī savu bērnu, lūdzas kopā ar klātesošajiem un atsakās no ļauna. Vecāki (vai krustvecāki) pienes bērnu pie kristību avota, aizdedz kristību sveci un saņem īpašu svētību. “To, protams, ar garīdznieku var pārrunāt arī pusstundas vai stundas laikā un nav nepieciešamas ilgākas mācības, taču arī nekāda steiga te nav vietā,” precizē Priede.
Ja kāds no bērna vecākiem nav konkrētās konfesijas pārstāvis, viņš var klusēt – teikts rokasgrāmatā. Prasa tikai to, lai, lūdzot bērnu nokristīt, viņš uzņemtos audzināt bērnu ticībā vai vismaz neiebilstu, ka bērnu audzina kristīgā ticībā. Tātad viens no vecākiem vai krustvecākiem var būt citas konfesijas pārstāvis, ja viņam nav iebildumu pret bērna kristīšanu katoļu baznīcā, secina priesteris.
Atšķirīgais un kopīgais
Dažādās konfesijās gan nedaudz atšķiras bērna kristību norise un noteikumi. Luterāņu baznīcā vecāki var kristīt bērnu, ja viņi paši (vai vismaz viens no viņiem) ir luterāņi. Arī krustvecākiem (vai vismaz vienam no viņiem) jābūt šīs ticības pārstāvim. Pareizticīgie bērnus var kristīt ne ātrāk kā 40. dienā pēc dzimšanas. Ja vecāki ir kristīti un šīs konfesijas pārstāvji, bez krustvecākiem var iztikt, bet, ja vecāki nav kristīti, krustvecākiem obligāti jābūt pareizticīgajiem. Ir arī pieļaujams tikai viens krustvecāks (zēnam – krusttēvs, meitenei – krustmāte).
Taču visu konfesiju garīdznieku vidū ir tā dēvētie rigoristi jeb stingrās līnijas pārstāvji un tie, kuri uzskata, ka var atļaut bērniņu kristīt, neizvirzot pārāk stingras prasības, jo šajā rituālā jau apliecina bērna, nevis vecāku kristīgo ticību. Taču jautājums vecākiem un krustvecākiem, kāpēc viņi vēlas bērnu kristīt, tik un tā paliek aktuāls. Baznīca ar to saprot, ka bērniņam sākas jauna dzīve. Ja vecāki vēlas kristīt savu atvasīti tikai skaistas ceremonijas dēļ, kāda parasti ir baznīcā, tas nav īstais iemesls, lai to darītu.
Krustvecāku izvēle ir vecāku ziņā. Viņu pienākums būs palīdzēt vecākiem bērnu audzināt, aizlūgt par viņu un arī pašiem būt par labu piemēru savam krustbērnam.
Pieņemt, saprast un piedzīvot
Vecākiem, kuri vēlas kristīt savu mazuli baznīcā, vispirms jādodas pie draudzes mācītāja, kurš izskaidro visus nosacījumus, pastāsta, kādi dokumenti nepieciešami. Obligāti vajadzīga bērna dzimšanas apliecība, kā arī dokumenti, kas apliecina vecāku un krustvecāku identitāti.
Ko darīt, ja kāds garīdznieks pirms kristībām vecākiem izvirza grūti izpildāmas prasības? Iespējams, par to ir vērts aprunāties ar mācītāju, bet, ja ne, var meklēt baznīcu, kur nav tik stingras pieejas. Taču jāatceras, ka mācītāji šādas prasības izvirza ne jau tādēļ, lai radītu šķēršļus, bet gan tādēļ, lai bērns nebūtu baznīcā tikai šo vienīgo kristību reizi. Svarīgi, lai bērns un vecāki atrastu ceļu uz baznīcu arī citreiz.
“Vecākiem jāzina, ko baznīca šādos gadījumos piedāvā, jo kristības tomēr ir ļoti svarīgs un neizdzēšams notikums katra cilvēka dzīvē,” uzsver Rīgas Teoloģijas institūta 4. kursa students, diakons Pēteris Skudra. “Nereti cilvēks domā, ka pietiek aiziet uz baznīcu tikai dažās reizes mūžā – kristībās, iesvētībās, laulībās, varbūt vēl Ziemassvētkos, taču īsti kristieši zina: ja tu vēlies ticību izdzīvot, vajag to ne tikai pieņemt, bet arī saprast un padziļināti apgūt. Vecākiem, kuri vēlas kristīt savus bērnus, ir pienākums viņus kristīgi audzināt, lai bērni, pildot Dieva baušļus, mīlētu Dievu un tuvākos, kā Kristus mācījis. Tātad viņiem jāzina 10 baušļi, ko Kristus ir mācījis par Dieva un tuvāko mīlestību… Mācītājs ceremonijas laikā taču jautā: “Vai jūs, bērna vecāki, apzināties, kādu pienākumu esat uzņēmušies?” Viņi atbild: “Jā, mēs apzināmies!” Arī krustvecākiem uzdod līdzīgu jautājumu, un viņi atbild apstiprinoši. Kā gan viņi to varētu teikt, ja nekad nebūtu bijuši baznīcā un neko par ticības lietām nezinātu?
Maza bērniņa kristīšana tomēr ir viens no skaistākajiem brīžiem, kuram īpaši jāgatavojas. Krāšņa ceremonija? Kāpēc gan ne, ja cilvēki to vēlas, uzskata priesteris un diakons, jo arī ģimenei tie ir lieli svētki.
Svarīgi
Par kristībām baznīcā samaksu neprasa, taču draudzes locekļi parasti ziedo naudu baznīcas vajadzībām.
Dažas baznīcas kristības iekļauj svētdienas dievkalpojumos, citas organizē speciālus kristību dievkalpojumus, kad vairākus bērnus krista vienlaikus.
Pareizticīgo baznīcās var izvēlēties, vai mazulīti kristīt ar iemērkšanu vai tikai uzlejot ūdeni uz galviņas.
Kristībās parasti bērnu ietērpj baltā apģērbā, arī vecāki, krustvecāki un viesi lielākoties ģērbjas gaišā apģērbā.
Plānojot kristību laiku, derētu atcerēties par bērna dienas režīmu, jo zīdainītim svarīgs ir ēdināšanas un gulēšanas laiks.
Kristībās parasti apdāvina kristāmo. Tradicionālākās dāvanas ir gravētas sudrablietas (piemēram, karotīte, krustiņš, piemiņas kulons), Bībele un citi priekšmeti ar īpašu nozīmi.
