Foto – Matīss Markovskis un no personiskā arhīva

Kā nonāci līdz biodejai? 1

Tolaik studēju pēdējā kursā deju un kustību terapiju. Kādu dienu saņēmu informāciju, ka notiks biodejas nodarbība pie Vācijas profesora Markusa Štuka. Toreiz netiku, turklāt biju cieši nolēmusi, ka savu profesiju jau esmu atradusi. Mana studiju biedrene Sandra gan aizgāja un pēc tam sajūsmināta teica: Kristiāna, tev tas noteikti jāizmēģina, jāpieredz! Devos uz nākamo biodejas nodarbību. Tas bija 2009. gada rudenī. Daudz laika pagājis, taču joprojām apbrīnoju biodeju par tās vispusību, daudzveidību un spēju ievest jaunā pasaules kārtības modelī. Tā sniedz sajūtu, ka ļauties pārmaiņām ir skaists piedzīvojums. Rodas vieglums un lidojuma prieks arī ikdienā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Vai var teikt, ka biodeja ir ezoteriska metode?

Cilvēki jūt šo ezoteriku. Sacīšu tā: metode strādā caur mūsu bioloģiju, ķermeni un tādējādi piekļūst smalkajai dvēseles daļai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tavs tētis bija izcilais ārsts Juris Vecvagars. Ir ļoti žēl, ka viņš aizgāja mūžībā. Jau pirms daudziem gadiem viņš sāka izmantot tolaik netradicionālas metodes. Interesanti, kā viņš uztvēra biodeju?

Biodeja man palīdzēja atkal satikt tēvu. Tas ir ļoti personisks stāsts, taču varu pateikt, ka paspējām satikties vairākus gadus pirms viņa aiziešanas mūžībā.

Kad tētim stāstīju par biodeju, viņš teica: man ļoti patīk, ar kādu degsmi tu palīdzi cilvēkiem! Un piebilda: kad ar mani viss būs labi, atnākšu uz tavām dejām! Vēl divus mēnešus pirms tēta nāves mēs, visas viņa meitenes (sieva Inguna un abas manas pusmāsiņas), kopā ar viņu cerējām, ka notiks brīnums un vēzis atkāpsies, taču tā nenotika.

Viņš aizgāja pirms gada, 11. martā. Kad piezvanīja Inguna un teica, ka tētis miris, biju izmisumā. Domāju, kā atcelt nodarbību, kam jāsākas jau pēc dažām stundām. Tad atcerējos tēta vārdus: kad ar mani viss būs labi, es atnākšu uz tavu nodarbību. Tajā brīdī sapratu, ka tētis ir izvēlējies šo vakaru… Nodarbība notika, mēs dejojām, un tas bija ļoti īpaši.

Var jau teikt, ka neredzamās pasaules nav. Bet, attīstot ķermeņa jutīgumu, daudz ko sākam redzēt citādi. Mēs katrs esam sakopota enerģija vienotā enerģijas laukā. Dzīve ir mīlestība, tā dod dzīvību mūsu šūnām. Ikviens no mums ir mīlestība.

* Pilnu interviju ar Kristiānu Kalniņu lasiet aprīļa žurnālā 36,6 °C un tā elektroniskajā versijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.