“Tā ir mūsu mārketinga speciāliste Santa. Viņa ir veca!” Par diskrimināciju, izmantošanu un patiesajiem bezdarba cipariem Latvijā
0
Sapņu māja, sapņu ceļojums, sapņu augums – mēs mēdzam domāt par skaistām un neaizsniedzamām lietām, bet mūsdienu realitātē dažreiz neizpildāms ir pat tāds sapnis kā darbs. Turpinu LA.LV rakstu sēriju par negodīgām algām un darba meklējumiem. Šoreiz man uzrakstīja Santa, kura ne tikai aizkustināja mani ar savu pieredzes stāstu, bet lika aizdomāties par bezdarba līmeņa datiem Latvijā, vai statistikas stabiņi dažādās tabulās atbilst reālajai situācijai. To jautāju ekonomistam Pēterim Strautiņam. Bet sāksim ar Santas stāstu.
“Varu parakstīties zem katra Zaigas vēstules vārda, mums ir līdzīga profesija – sabiedriskās attiecības, mārketings un žurnālistika. Esmu bezmaksas ideju ģeneratore, konsultante un kas tik vēl ne, jo konkursos uz vakantajām darba vietām tagad ir modē uzdot uzdevumus, kas attiecīgajam uzņēmumam noderēs dzīvē. Neitrālu uzdevumu praktiski nav.
Nepastāv iespēja tikt pieņemtam specialitātei un darba pieredzei atbilstošā amatā un apgūt vajadzīgās specifiskās zināšanas darbā uz vietas.
Darba devējs vēlas visu uzreiz, turklāt apvienot kādas 2 profesijas par 1 algu, iespējami zemu.
Reizēm vakanču amatu apraksti neatbilst konkursa uzdevumam – piemēram, mārketinga speciālistam tiek prasīts minēt “robus attiecīgajā likumdošanā” – konkrēts citāts.
Pilnībā piekrītu rakstam par KPI, bonusu sistēmām, mobingu, bosingu, iemeslu izdomāšanu, lai tikai darbiniekam neizmaksātu atrunāto algu.
Kārtējās sarunās par mērķu izpildi priekšnieks burtiski lūdzas – nu kaut kas taču nav izdarīts, vajag atrast, ko vēl uzlabot. Lieki piebilst, ka attiecīgajā starptautiskajā uzņēmumā cilvēki gadu un vairāk strādā par pārbaudes laika algām, ja vien neaiziet prom. Jo ir taču uz ko tiekties.
No savas puses vēl varu izcelt eidžismu jeb vecuma diskrimināciju. Jā jā, esmu pirmspensijas vecumā.
Vēl pirms dažiem gadiem bijušais priekšnieks, iepazīstinot ar pārējiem projekta kolēģiem, sacīja – “Un tā ir Santa. Mūsu mārketinga speciāliste. Viņa ir veca.” Man bija 54 gadi, viņam kādi 10 gadi mazāk.
Ir bijušas 10 minūšu darba intervijas, kur darba devēja gados jaunās pārstāves intervijas sākumā saskatās, dažas minūtes pavidžina un prasa, vai man ir kādi jautājumi. Lieki piebilst, ka konkursa termiņš ir pusē, bet es jau saņemu atteikumu.
Citreiz ir daudzsološs sākums, gatavi tūlīt ņemt darbā, jau sarunāts datums, jo atbilst gan izglītība, gan pieredze specifiski šaurā jomā, gan cilvēciskās vērtības. Te uzrodas vēl kāds līdzvērtīgs pretendents (no 800!!! uz vienu pozīciju), kur gados jaunākais priekšnieks saprotami izvēlas jaunāku darbinieku.
Gadījies, ka viss labi, konkurss izturēts, uzdevumi izpildīti izcili, bet, saņemot manu ID karti ar personas kodu darba līguma noformēšanai, jaunajam darba devējam izmainās seja. Protams, šajā darba vietā seko bosings, mikromenedžments un darba attiecību izbeigšana.
Varu turpināt bezgalīgi.
Bet sakiet lūdzu, kā atrast darbu pirmspensijas vecuma cilvēkam?
Pensijas vecumu tikai paaugstina, bet darbā neviens neņem, turklāt pastāvīgi jāsaskaras ar pazemojumiem. NVA par to ir informēti, bet noplāta rokas. Sūta veikalu kasieru un citu zemi apmaksātu darbu piedāvājumus.
Vai tāpēc es pastāvīgi mācos, sekoju tendencēm, apgūstu digitālas tehnoloģijas un trīs svešvalodas?
Starp citu, esmu bez darba jau 9 mēnesi, jau radušās bailes un nedrošība sevi piedāvāt. Pabalstu vairs neizmaksā. Toties NVA piedāvā izbeigt bezdarbnieka statusu. Droši vien, lai uzlabotu statistiku.
Interesanti, cik cilvēku ir pārtraukuši bezdarbnieka statusu, jo situācija ir bezcerīga un jātērē līdzekļi NVA apmeklējumam? Kāda ir reālā bezdarba statistika?
Šo arī jautājam ekonomistam Strautiņam.
“”Varētu teikt, ka bezdarba līmenis 2024. gadā praktiski nemainījās. Reģistrētais bezdarbs nedaudz samazinājās, bet darba meklētāju īpatsvars nedaudz pieauga. Pēdējo mēdz dēvēt par “patieso” bezdarba līmeni. Taču nav pilnīgi skaidrs, kurš mērījums ir patiesāks.
Ir cilvēki, kuri slēpj daļu no ienākumiem, ir arī gadījumi, kad nodarbinātība ir pilnīgi slēpta.
Ja šos cilvēkus aptaujā, diez vai viņiem rūp statistikas precizitāte un ir iespējams, ka viņi “drošs paliek nedrošs” atbild, ka nestrādā. Tāpēc sliecos domāt, ka “patiesais” bezdarba līmenis ir nedaudz zemāks par izmērīto darba meklētāju īpatsvaru.
Tas, ka bezdarbs gandrīz nemainījās, ir likumsakarīgi, jo arī ekonomikā kopumā bija maz izmaiņu. IKP varbūt nedaudz samazinājās, varbūt nedaudz pieauga, par to drīz uzzināsim,” viņš skaidro.
Bezdarbs turpinās samazināties, labu un sliktu iemeslu dēļ.
Labie iemesli:
– Tādi gadi kā 2024.gads, kad ekonomika neaug (tas vēl tiks precizēts) drīzāk ir izņēmums. Kopš 2010. gada IKP reālā izteiksmē ir audzis par 38%, bet kopumā šajā gadsimtā ekonomika ir divkāršojusies. Ir priekšnoteikumi, lai izaugsme turpinātos. Latvija tipiskā gadā investē lielāku daļu no IKP nekā vidusmēra ES valsts. Ekonomikas struktūra mainās, augot zināšanu ekonomikas nozaru daļai. Attīstība būs arī t.s. “tradicionālajās nozarēs”, jo īpaši kokrūpniecībā, kur ir vērojams liels investīciju bums. Plānotais ES fondu apguves apjoms šajā un nākamajā gadā būs rekordliels, ap 1,5 miljardiem eiro ap gadu.
– Iedzīvotāju izvietojums Latvijā mainās, viņi pārceļas uz vietām ar labākām darba un izglītības iespējām. Līdz ar to samazinās strukturālā bezdarba komponente, ko nosaka ekonomiskā ģeogrāfija.
– Vidējais iedzīvotājs daudz labāk zina latviešu un angļu valodu, prot apieties ar datoru, ir citādi labāk kvalificēts nekā pēc PSRS sabrukuma. Veselības stāvoklis pamazām uzlabojas.
Sliktie iemesli:
– Iedzīvotāju skaits samazinās, līdz ar to palikušajiem ir labākas iespējas iegūt darbu. 20 gadu laikā aizņemto darbavietu skaits ir bijis gandrīz nemainīgs, ko nevar teikt par iedzīvotāju skaitu.
“Tā ir tirgus ekonomika. Pārdevējs vienmēr vēlas saņemt vairāk, bet pircējs – maksāt mazāk.
Darba tirgus ir cilvēku laika pirkšana un pārdošana. Daudzos gadījumos “nesatikšanās” ir pārejoša, jo uzņēmumiem vajag darbiniekus, bet cilvēkiem vajag ienākumus, galu galā nākas vienoties.
Daļai uzņēmēju ir grūti psiholoģiski pieņemt un arī grūti finansēt strauji pieaugušo algu līmeni. Pērn vidējā bruto alga bija 1700 eiro, bet vēl 2017. gadā vidējā alga bija zem 1000 eiro.
Ir labi zināma pieprasīto un piedāvāto prasmju neatbilstība.
Par leģendāru varētu nosaukt darbinieku trūkumu informācijas tehnoloģiju nozarē. Ir citas jomas, kurās speciālistus sagatavo drīzāk par daudz.
Neesmu pārliecināts, ka galvenais iemesls ir rūpe par NVA budžetu, bet ir cilvēki, kuri nereģistrējas. Nereti tāpēc, ka ir zaudējuši cerības atrast darbu.
Darbaspēka apsekojuma rezultāti 2024.gada 3.ceturksnī vēsta, ka bija ap 12 tūkstošiem cilvēku, kuri būtu gatavi sākt darbu, bet to nemeklē.
Skaidrs, ka motivāciju reģistrēties var mazināt arī tas, ka ir beidzies pabalsta saņemšanas termiņš.” ekonomists atklāj.
Ja arī tev ir savs stāsts par negodīgām algām vai apstākļiem savā profesijā, raksti man uz epastu [email protected].
