– Kā pārtapāt Džo Kokerā? 4
– Kokers kādā intervijā saka: “Tie, kas mēģina mani kopēt, taisa čērkstošu balsi. Bet es speciāli nečērkstu, es dziedu no sirds un man tā skan.” Dziesmu “You Are So Beautiful” izvēlējos arī tāpēc, ka tā ir Baibiņas mīļākā dziesma un mājās tā bieži skan. Virtuvē stāv Kokera disks, ko pats viņai uzdāvināju. Tā viss saslēdzās.
– Saslēdzās ne pa jokam! Pēc dziesmas Baibu bildinājāt. Tas bija tik aizkustinoši! Vai šādu gājienu ieteica šova producenti?
– Kā gan šādu dzīves lēmumu var ieteikt producenti?
– Piedodiet, vienkārši mūsdienās visi šovi cīnās par reitingiem…
– Nē, par manu nodomu neviens nezināja. Lai man piedod režisors un producents Arvīds Babris, es viņam samelojos, ka man pēc dziesmas vajag 40 sekundes monologam, jo gribu pasniegt puķes savai Baibiņai. Un šīs sekundes izmantoju bildinājumam.
Pats bieži vadu kāzas un prātoju par cilvēku attiecībām. Trešdaļu dzīves esmu pavadījis kopā ar Baibiņu. Atceros, kā iepazināmies, tauriņus pakrūtē, visas tās trakās lietas sākumā… Esam kopā kopš pirmā aktierkursa beigām. Tolaik kopā ar Baibiņas māsīcām īrējām lielu dzīvokli. Bet nevienam neradās aizdomas, studenti taču tā dara, lai lētāk izdzīvotu. Nodarbībās savas attiecības neizrādījām. Kad beidzot 4. kursā mūsu noslēpums nāca gaisā, kursabiedru reakcija bija nevis – vai tiešām? Nevar būt! Bet gan – nu ja, viņi jau visu laiku bija kopā. Baibiņu gribēju bildināt jau ceturtajā kopā būšanas gadā kādā pašu iecerētā Dailes teātra koncertā, skanot šai pašai dziesmai “You Are So Beautiful”. Tā kā koncerts bija tikai padomā, tas dažādu apstākļu dēļ tika atcelts. Un drīz pēc tam pieteicās Ernests. Daudzi šādā situācijā apprecas, tāpēc ka tā vajag. Bet vārdi – “tā vajag” nav pieņemami ne man, ne Baibiņai. Es bieži saku – jā, un pēc tam domāju – vai vajadzēja? Bet Baiba, ja viņai kaut kas nepatīk, nekad neteiks – jā. Viņa uzreiz saka – nē. Nuja, mums tas likās neorganiski. Pēc pusotra gada pieteicās Terēze. Un atkal domājām – vai tagad precamies? Kad piedzima Terēze, šķita – kāds gan laulības līgums!? Re, kur mums ir divi laulības līgumi, stiprāki par jebkuru dokumentu! Līgumu var saplēst, anulēt, bet bērnus nevar anulēt, tas ir attiecību stiprākais pamats. Bet kas man ir Baibiņa? Kopš Ernesta piedzimšanas es viņu vairs nesaucu par savu draudzeni, bet par savu sieviņu. Kā ar romantiku? Parasti spriež tā – kad ir bērni, atkrīt visa romantika, nedrīkst darīt trakas lietas savas mīļotās vārdā, par vēlu, tas piestāv tikai attiecību sākumam. Bet es domāju – nu nē, jo stiprāks pamats zem kājām, jo vajag lieku reizi pierādīt, cik viņa man ir nozīmīga. Izdarīt ko neprātīgu mīļotās dēļ.
