Kristaps Krauklis: Akcīzes nodokļa celšana bezdūmu produktiem – kam tas ir izdevīgi? 3
Autors: Kristaps Krauklis, ražotāja SIA “Pro Vape” pārstāvis
Bezdūmu tabakas produkti pasaulē kļūst par arvien populārāku alternatīvu tradicionālo cigarešu smēķēšanai. Vairākās valstīs bezdūmu nikotīna izstrādājumu lietošana ir atzīta metode smēķēšanas atmešanai.
Diemžēl Latvijā dēļ nepārdomātās akcīzes nodokļa celšanas bezdūmu produktiem daudziem šāda iespēja finansiālu apsvērumu dēļ būs liegta. Smēķēšanu tas neierobežos, toties palīdzēs pildīt cigarešu ražotāju makus.
Bezdūmu nikotīna produktu tirgus daļa Latvijā veido apmēram 10% no visa tabakas preču tirgus.
Tā kā to lietošanas laikā nav degšanas procesa, elektroniskās cigaretes nesatur darvu un citas cilvēkam kaitīgas kancerogēnās vielas, kuru parastajās cigaretēs netrūkst, šie produkti nodara ievērojami mazāku kaitējumu veselībai un var kalpot kā instruments smēķēšanas atmešanai.
Un tomēr tieši bezdūmu nikotīna produktu licencētie ražotāji un tirgotāji šobrīd tiek sodīti ar strauju akcīzes nodokļa lēcienu savai produkcijai.
Neapšaubāmi, tabakas tirgum ir nepieciešams skaidri noteikts regulējums un tiesiskais ietvars. Neviens legāls tabakas izstrādājumu ražotājs vai izplatītājs nav ieinteresēts “pelēkās zonas” tapšanā.
Diemžēl jaunu, inovatīvu un prastajām cigaretēm alternatīvu produktu ieviešanā vērojama ļoti liela pretestība un manipulācija ar sabiedrisko domu.
Viens no visbiežāk piesauktajiem un tanī pašā laikā nepatiesiem argumentiem ir bezdūmu nikotīna produktu lietošanas skaita pieaugums jauniešu vidū.
Tomēr kā liecina LU Sociālo zinātņu fakultātes profesores Aijas Zobenas pērn veiktā pētījuma par jauniešu tabakas lietošanas paradumiem dati, vairākums skolēnu un studentu 16 – 18 gadu vecumā smēķēt uzsāk tieši ar tradicionālo cigareti.
Pamatototu pierādījumu, ka bezdūmu produkti mudina pusaudžus sākt smēķēšanu, nav.
Ja parastās cigaretes jaunietim ir samērā viegli iegūstamas (ne jau pie katra kioska viņam prasīs pasi!), tad specializētajos bezdūmu nikotīna produkcijas veikalos kontroles iespējas ir ievērojami lielākas.
Turklāt, kā pētījumā atzinuši paši jaunieši, – parastās cigaretes lietošanā ir ērtākas – tās, atšķirībā no bezdūmu tehnoloģijām, nav ne jāuzlādē, ne jātīra. Taisnība, ka bezdūmu tehnoloģiju aksesuāri, šķidrumi, uzpildes tvertnes jauniešiem var šķist pievilcīgi, tikai specializētajos veikalos tos nepilngadīgajai personai neviens nepārdos.
Jāatzīmē, ka jauniešu smēķēšanas parudumi Eiropas Savienības valstīs ir visai līdzīgi, un, piemēram, Lielbritānijā pagājušajā gadā veiktais pētījums liecina, ka to jauniešu vidū, kuri agrāk nekad nav smēķējuši, e-cigaretes regulāri izmanto vien 0,2%.
Latvijā tabaku un nikotīnu saturošus izstrādājumus lieto 28% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem (pētījumu kompānija “Kantar”, 2019.gada dati). Cigaretes smēķē 91% , e-cigaretes un karsējamo tabaku lieto vien 3 – 6% no aptaujātajiem.
Un tomēr akcīzes nodoklis tuvāko trīs gadu laikā ārkārtīgi strauji kāps tieši šajā tirgus segmentā – karsējamai tabakai par 113%, bet cigarešu šķidrumiem līdz pat 1100% gadā.
Jaunie spēles noteikumi liek domāt, ka bezdūmu nikotīnu produktu spēja ļaut samērā viegli atmest smēķēšanu, varētu būt nozīmīgs faktors šīs nozares apzinātai novājināšanai. Jo, lai cik ļoti sabiedrībai cenšas iestāstīt, ka ar e-cigaretes palīdzību nav iespējams atteikties no tradicionālo cigarešu smēķēšanas, vairāku pasaules valstu pieredze liecina pretējo. Ieskatam daži piemēri.
Pasaules veselības organizācijas Pretvēža Rīcības Kodeksā teikts: “E-cigarešu lietošana nav saistīta ar tabakas sadedzināšanu un tabakas dūmu ieelpošanu, kā tas notiek, smēķējot cigaretes; tāpēc paredzams, ka ar e-cigarešu lietošanu saistās arī zemāks slimību attīstības un nāves risks nekā ar tabakas smēķēšanu.”
Zinātniskajā žurnālā “New England Journal of Medicine” publicētajā pētījumā teikts, lai arī elektroniskās cigaretes nav ideālais risinājums smēķēšanas atmešanai, tomēr tās nekaitē veselībai tik nopietni kā parastās cigaretes.
Lielbritānijas valdība atzinusi, ka e-cigaretes ir ievērojami mazāk kaitīgas veselībai nekā smēķējamā tabaka, un sadarbībā ar “Health England” izstrādājusi vadlīnijas darba devējiem un organizācijām, kas vēlas ieviest politiku attiecībā uz elektronisko cigarešu lietošanu.
Karaliskā Austrālijas Primārās aprūpes ārstu koledža atbalstījusi bezdūmu nikotīna izstrādājumu izmantošanu kā likumīgu metodi smēķēšanas atmešanai, bet Austrālijas veselības organizācijas iesaka veselības aprūpes speciālistiem rekomendēt bezdūmu nikotīna produktus tiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu.
Jaunzēlandes eksperti atzinuši, ka bezdūmu tabakas produkti nodara daudz mazāku kaitējumu nekā smēķējamā tabaka, taču tie nav pilnīgi nekaitīgi. Tajos konstatēta virkne toksisku vielu, tostarp dažas vielas, kas izraisa vēzi, bet kopumā to daudzums ir daudz zemāks nekā cigarešu dūmos un, visticamāk, nerada kaitējumu.
Pēc Jaunzēlandes ekspertu domām ir liela varbūtība, ka smēķētāji, kas sāk lietot bezdūmu tabakas produktus, samazina risku savai veselībai un apkārtējiem.
Veselības ministrijas 2019.gadā veiktajā pētījumā 43% respondentu ir norādījuši, ka vēlas ierobežot vai atmest smēķēšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto citu valstu pieredzi, bezdūmu nikotīna produkcija šajā ziņā varētu būt labs palīgs.
Taču realitātē redzam, ka, aizsedzoties aiz tiešām cēla mērķa – no akcīzes nodokļa paaugstināšanas gūtos līdzekļus novirzīt onkoloģijas pacientu ārstēšanai, nozari “dzen stūrī”.
Kā vienmēr šādos gadījumos primārs ir jautājums: kam tas ir izdevīgi? Valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai? Diezin vai.
Straujš akcīzes, un līdz ar to arī akcizētās preces cenas kāpums, galvenokārt veicina kontrabandas un nelegālā tirgus attīstību. Ēnu ekonomikas darboņiem? Pavisam noteikti!
Akcizēto preču kontrabandas apjomi vienmēr bijuši saistīti ar nodokļu politiku, un, ja reiz jau pašlaik nelegālos bezdūmu tabakas produktus iespējams iegādāties apmēram par eiro lētāk par vienību, varam iedomāties, kas notiks pēc šo izstrādājumu cenas celšanās!
Tomēr vislielāko labumu gūs tradicionālo cigarešu ražotāji, jo, ja bezdūmu produktu atsevišķām kategorijām tuvāko trīs gadu periodā gaidāms pat 1100% liels pieaugums, tad cigarešu ražotāji saņems 5% akcīzes palielinājumu.
To grūti saukt citādāk kā par negodīgas konkurences veicināšanu tirgū.
Uz cigarešu negodīga lobisma “āža kāju” norāda arī tas, ka valdības akceptētie grozījumi likumā par akcīzes nodokli lielā mērā sakrīt ar tabakas ražotāju “Japan Tobacco International” un “Brittish American Tobacco” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram iesniegtajiem priekšlikumiem akcīzes nodokļa palielināšanai.
Tanī pašā laikā ekspertu un sociālo partneru – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas bažas par tik strauja nodokļa pieauguma negatīvajām sekām nav ņemtas vērā.
Tas ir bīstams signāls, kurš liecina par spēcīgu negodīga lobisma ietekmi uz politisko vidi.
