Kristaps Kokins: Lielākā daļa ārstu nepakļautos prasībai par divām svešvalodām 0
A/S “Olainfarm” pārstāvis, Biznesa augstskolas Turība studiju programmas “Uzņēmējdarbības vadība veselības un aprūpes iestāžu vadītājiem” students Kristaps Kokins
Obligātā prasība ārstam spēt sazināties divās svešvalodās izraisījusi plašas debates. Veselības ministrija bija norādījusi, ka prasība jau ir spēkā un jaunajā standartā nekas nemainīsies.
Par šādu lēmumu kategoriski iebilda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, uzsverot, ka divu svešvalodu pārzināšana neuzlabotu ārsta pamatuzdevumu – ārstēt cilvēkus, tāpat tiek paustas bažas, ka prasība ieviesta saistībā ar vēlmi iepludināt Latvijā lielāku viesstrādnieku skaitu.
Pagājušā nedēļā gan tika panākta vienošanās. A/S “Olainfarm” pārstāvis, Biznesa augstskolas Turība studiju programmas “Uzņēmējdarbības vadība veselības un aprūpes iestāžu vadītājiem” students Kristaps Kokins uzsver, ka liela daļa ārstu prasībai nepakļautos un tādējādi mēs zaudētu jau tā trūkstošos speciālistus. Kā risinājumu viņš piedāvā svešvalodu apgūšanu kā papildu izvēles kursu topošajiem mediķiem.
Lēmums nedrīkst būt vienpersonisks
Svešvalodu zināšanas norāda uz ārsta kompetenci, taču tā nedrīkst būt obligāta prasība, piešķirot šīm prasmēm primāru nozīmi. Ārsta zināšanas medicīnas nozarē un prasme ārstēt cilvēkus ir daudz būtiskāka, nekā tas, cik valodas viņš apguvis. Lai gan Veselības ministrija bija norādījusi, ka prasība jau stājusies spēkā un nekādas izmaiņas netiks veiktas, ir jārespektē dažādu pušu intereses, kopīgi rodot situācijas risinājumu.
Lēmums nedrīkst būt vienpersonisks. Pagājušajā nedēļā gan tika panākta vienošanās. Nolemts, ka ārstam būs jāzina vismaz viena, nevis divas svešvalodas, kā tika norādīts iepriekš.
Arodbiedrības pārstāvji kategoriski iebilda pret prasības ieviešanu, kur ārstam kā pienākums būtu zināt divas svešvalodas, pārvaldot tajās terminoloģiju un spējot sazināties, “ievērojot pacienta kulturālās saziņas tradīcijas”.
Manuprāt, svešvalodu prasmes nepieciešams ieviest kā papildu kursus tiem ārstiem, kuri izjūt nepieciešamību pēc to apguves, nevis noteikt kā obligātu prasību.
Liela daļa ārstu prasībai nepakļausies
Medicīnas studentiem, rezidentiem, tāpat arī praktizējošiem ārstiem jau tāpat ir liela slodze darbā un studijās, svešvalodu apgūšana traucētu tiešajiem darba pienākumiem vai studiju procesam. Ārsta profesija ir darbs paaugstināta stresa apstākļos, un speciālistiem nedrīkst uzlikt papildu slogu.
Iespējams, ka prasības ieviesēji nespēj iejusties ārsta ikdienas specifikā, un neapzinās, ko tas nozīmētu pašam speciālistam.
Iespējams, šāda prasība būtu piemērojama dažām konkrētām medicīnas nozarēm, taču, manuprāt, lielākā daļa ārstu atteiktos pakļauties noteikumiem un mēs zaudētu lielu skaitu jau tā trūkstošo speciālistu. Vēl jāņem vērā, ka medicīnas nozares ir augsts vidējais darbinieku vecums un ārsti, kas tuvojas pensionēšanās vecumam, pārmaiņas uztver pavisam citādāk.
Vairāki speciālisti pameta darbu brīdī, kad tikai ieviesta e – veselības sistēma, nevēloties pieņemt pārmaiņas. Nav izprotams arī obligātās prasības pamatojums, jo jau šobrīd lielai daļai Latvijas ārstu ir pietiekamas svešvalodu zināšanas, ņemot vērā, ka medicīnas literatūra studiju procesa ietvaros pieejama arī krievu un angļu valodās, attīstot ne tikai zināšanas par attiecīgo nozari, bet arī svešvalodu prasmes.
Medicīnas tūrisma popularitāte Latvijā
Medicīnas tūrisms, kad cilvēki no ārvalstīm ierodas Latvijā, lai saņemtu dažāda veida medicīnas pakalpojumus, kļūst aizvien populārāks. Salīdzinoši zemākas cenas un augstā ārstu kvalifikācija, kas iemantojusi lielu uzticību citviet pasaulē, Latviju padara par ļoti pievilcīgu un iecienītu vietu lielam skaitam medicīnas tūristu. Iespējams, tas ir viens no iemesliem prasībai par svešvalodu zināšanām.
Saprotams, šāds tūrisma veids valstij sniedz papildu ienākumus, nesot Latvijas un mūsu speciālistu vārdus pasaulē.
Cilvēki uz Latviju lido pat no ASV, jo procedūras vai pakalpojuma, viesnīcas un ceļa izmaksas kopumā veido mazāku summu, salīdzinot ar medicīnas pakalpojumu cenām ASV. Medicīnas terminoloģija ir pietiekami sarežģīta, tāpēc pacienta un ārstējošā ārstā komunikācijai jābūt brīvai un savstarpēji saprotamai. Pretējā gadījumā tiek ietekmēta ārstēšanas kvalitāte.
Arī bez svešvalodu zināšanām iespējams celt kvalifikāciju
Veselības ministrijas pārstāvji uzsvēruši, ka, ņemot vērā nepieciešamību sekot līdzi jaunākajām tendencēm medicīnā, lasot medicīnisko literatūru, svešvalodu zināšanas ir obligāti nepieciešamas. Šim apgalvojam varētu piekrist vien daļēji. Latvijā ir virkne speciālistu, kuri ārzemju semināros un konferencēs gūto pieredzi atved uz Latviju, stāstot un izglītojot arī citus ārstus.
Mūsdienās gandrīz ikvienā plašāka mēroga konferencē ir pieejama tulkošanas funkcija, kas ļauj saprast dzirdēto arī nezinot svešvalodas.
Nenoliedzami, daudzi izvēlas apmeklēt ārvalstu konferences, bet arī pie mums tiek rīkoti augsta līmeņa pasākumi. Pats regulāri piedalos semināru rīkošanā, kur ārstiem tiek sniegta iespēja celt savu kvalifikāciju. Neesmu pret papildus valodu apguvi, bet vēlos vērst uzmanību uz to, ka arī bez svešvalodu apgūšanas iespējams augt un attīstīties, sekojot līdzi jaunākajām medicīnas tendencēm.
Jāmaina izglītības sistēma, nevis prasības medicīnas nozarē
Iespējams, jāsāk ar izglītības sistēmu kopumā, pakāpjoties solīti atpakaļ un mainot mācību specifiku. Skolās jāievieš tāda līmeņa valodu apguve, lai, absolvējot vidusskolu, topošais ārsts varētu koncentrēties tikai medicīnas studijām, nevis papildu angļu, krievu vai kādas citas svešvalodas apguvei. Šis aspekts attiecas ne tikai uz medicīnas nozari, bet jebkuru citu profesiju.
