Krista Draveniece: Radio karaļi pret apšaubāmas izcelsmes TV dāmām. Vai izklaide Latvijā ir mirusi? 24
Šorīt vedu meitu uz bērnudārzu, ieslēdzu radio un sāku plati smaidīt. Man ir 32 gadi un “BB brokastis” ir mani bērnības pļāpas, šīs balsis rītiem nu piešķir tādu māju sajūtu, laikam jau tā ir nostalģija. Atceros, ka vasarās, dzīvojot koka namiņā Engurē pie jūras, kur vien atsperu gulta, skapis un galds, vakaros klausījāmies tieši Fredi un Ufo un smējāmies, vēderus turēdami.
Sabiedrībā šobrīd dalītas sajūtas par viņu atgriešanos un reklamēšanos ar pašu valsts prezidentu, bet es gan uzskatu, ja Rinkēvičs var piedalīties kādā reklāmā, tad tā noteikti bija šī raidījuma un šo kungu kompānija, kas to atļauj.
Latvietim jau patīk otru apēst bez sāls, kad mums bija prezidenti, kuri svarīgus notikumus aizmirst nokomentēt, mēnešiem nerādās medijos un angliski vispār runāt neprot, tad slikti – nedara savu darbu, tagad, kad mums ir prezidents, kurš ne tikai jēgpilni izsakās, runā ar medijiem, tvīto un pat reklāmā paspēj nofilmēties, atkal slikti.
Ai, metīsim to šķendēšanos pie malas, es nedomāju, ka desmit minūtes ar Fredi un Ufo viņam maksāja kādu lieku sēdi ar ministriem vai likuma grozījumu pieņemšanu.
Domāju, ka svarīgāks jautājums rodas par pašu izklaidi un Fredis ar Ufo noteikti ir tas duets, kurš Latvijas radio vēsturē ir viens no saderīgākajiem. Tagad jau mums ir arī “Tik tik tik” romantisko strāvu pārņemtais pāris Dejus un Breidaks, vēl jau Sipeniece plosās viļņos, bet pirmie un leģendārākie ir šie. Man netraucē, ka Ufo dauzījies pa politiku un vismaz pagaidām nedzirdu, ka viņš rīta programmā sāktu runāt par Ikšķiles ceļu labošanu. Kuram tad mūsdienās nav trīs dažādi darbi vienlaicīgi.
kur gaida virtuālo papīru kaudze un, ja nepaveicas, īgns priekšnieks. Man patīk, ka joku atsauces var būt pat par 20 gadus seniem notikumiem un sarunās jūtams viedums, pat, ja runāts tiek par muļķībām. Ir smieklīgi, viegli, bet ar saturu. Visi vēlamies izklaidi un, ja godīgi, ar izklaidi, mums, latviešiem, pēdējā laikā iet ļoti smagi un es līdz galam nevaru saprast, kāpēc tā!
Var izveidot veiksmīgu izklaidējošu programmu bez seksa, bez skandāliem, bez jēlībām, bez prastuma un šie divi veči labākajos gados tam ir spilgts piemērs.
Protams, ka TV un raido ir divi dažādi zvēri, bet es tiešām nedomāju, ka sabiedrība ir tik degradējusies, ka labs humors ir atstāts vēsturē un pie visa vainīgi skatītāji, kuri šos jēlos šovus skatās. Bet būt smieklīgam, kā izrādās, nav nemaz tik viegli un bez smadzenēm to izklaidi radīt ir ļoti grūti.
Nav jau tā, ka televizors ir jāsadedzina un jāizmet pa logu, pati skatījos pagājušās sezonas jaunumu “Mīlas nometne”, kur dažāda vecuma precēti un neprecēti pāri Gruzijā šķetināja dažādus attiecību jautājumus. Bija tēmas, kas lika aizdomāties par pašas dzīvi, kas nozīmē, ka viņu uzdevums izdevies, bet lielākais vairums šovu grimst jēlību jūrā. Ko lai paskatās?
Pēc garas darba dienas gribas atslēgt prātu vai uzlikt kaut ko fonā, mizojot kartupeļus, un neviļus tāpat pirksti aizgooglējas līdz ārzemju saturam. Ja virtuvē strādā nosūcējs, “Domburu” vai “Preses Klubu” nedrīkst ieslēgt – pusi no svarīgākā nedzirdēšu. Kamēr es gaidīšu jauno “Nelūgto viesu” sezonu, slēgšu iekšā “BB brokastu” traumētāko ( jā, bez burta “s”, smieklīgi, vai ne?) dziesmu topu, ķiķināšu kopā ar abiem karaliskajiem klauniem un novērtēšu, ka šajā izklaides vakuumā vecie buki atkal grib dauzīties. Paldies par kvalitatīvu un saturīgu humoru!
P.S. Mileniāļi, vai esat pamanījuši, ka pēckovida gadi ir mūsu elku otrās (citam trešās) jaunības laiks? Bez Freda un Ufo atpakaļ radio viļņos, Mesa atkal ir Gacho, Arstarulsmirus ir Gustavo, “Jaunam Mēnesim” nākamgad būs koncerts Arēnā, Timberleiks atkal dzied par to, ka viss, kas aiziet tālumā, atnāk atpakaļ, uz Latviju tūliņ brauks “30 Seconds to Mars”, “Linkin Park” ir jauna soliste un internets jau lauž krēslus un tukšo bankas kontus uz nākamās vasaras “Oasis” koncertiem. Skaisti būt trīsdesmitgadniekam!