Krista Draveniece: No sātaniskām “Cūkas griķos” līdz plūstošiem ļaudīm. Eirovīzija šoreiz ar lielu lepnuma zīmi, paldies, Don! 61
Pusplikas dāmas (un ne mazums kungu), raganas, cirka klauni, bezdzimuma plūstošie ļaudis, meža dīvainīši, tautumeitas, sātaniskas “Cūkas griķos” un daudz kas cits biezā slānī – tā es varētu raksturot Eirovīziju pāris vārdos.
Eirovīziju es skatos katru gadu. Atceros gan prātinieku debiju, gan Marijas uzvaru, vēl esot pavisam mazai. Pēdējos gados, lasot X komiskos tvītus, šis patiešām ir izklaidējošs vakars kā kopā ar ģimeni un draugiem, tā vienai. Šogad esmu ļoti patīkami pārsteigta par scenogrāfiju un skatuves dekorācijām.
Vizuālais noformējums ir patiešām elpu aizraujošs un vārdu “pasaules lielākā skatuve” cienīgs.
Skatoties pusfinālu, ar vīru strīdējāmies par Francijas priekšnesumu, vai tur pa priekšu tipina ļoti talantīgs operators vai tikai kamera.
@mrdavegibson This guy is INCREDIBLE #eurovision #Eurovision2024 ♬ original sound – MrDaveGibson
Pēc tam jau internets bija pārpildīts ar fantastisko operatoru, kurš atbildīgs par tik interesantu sniegumu, bet vispār katrs priekšnesums ļoti atšķīrās un nebija sajūtas, ka visi dzied uz vienas un tās pašas skatuves. Ekstravaganti, krāšņi un brīžiem mazliet par traku – tieši tā kā jābūt Eirovīzijā!
Par Donu, man ir viens vārds – cieņpilni.
Šī dziesma pirms Eirovīzijas nebija mana favorīte. Pusfinālā jūtami atšķīrāmies vizuāli, kā arī no montāžas viedokļa no citām valstīm, kas man neļāva noticēt lāsta laušanai. Finālā Dona talants bija lieliski dzirdams, viņš bija mierīgs, bet enerģisks, pārliecināts, bet emocionāls, viens, bet piepildīja visu arēnu.
Gods, ka tieši ar šādu priekšnesumu izskanēja Latvijas vārds Eiropā. Man patiešām visu priekšnesuma laiku bija tirpiņas un beigās pat asaras acīs. Dona strāvojums bija jūtams pat caur TV ekrānu.
Balsojums, vismaz man, vienmēr ir liels pārsteigums un arī šis gads nebija izņēmums.
Uzvarētājdziesmu mēs pirmo reizi dzirdējām otrajā pusfinālā, atceros, ka man patika šī puslode, kas tika izmantota priekšnesumā, bet vairāk nekas manu uzmanību nepiesaistīja. Nav runa par vēstījumu, svārkiem vai plūstošiem dzimumiem, ja viņi būtu dziedājis melnā uzvalkā, stāvot pie mikrofona, arī tad es laikam vienkārši neesmu šīs dziesmas fane un šoreiz es nesapratu Eiropu, jo gan tauta, gan lielākā daļa žūrijas viņu atzina par vakara labāko!
Lielāks prieks man laikam bija, ka tik daudzu valstu žūrijas atzinīgi novērtēja Donu, kas vēlreiz pierāda viņa profesionalitāti. Vai no tautas gaidīju vairāk punktu? Jā! Bet tā ir šī konkursa maģija, mēs visi esam tik dažādi, uz skatuves kāpj diametrāli pretēji priekšnesumi, vienā maisā nekad nesaliekami mākslinieki, kuru sagatavotos priekšnesumus mums ir tā lieliskā iespēja dzirdēt vienā maģiskā naktī! Paldies par lielisko izklaidi, Eirovīzija vēlreiz sevi nepievīla, man bija jautri, interesanti, gan dungoju līdz, gan neizpratnē brīnījos – viss kā pienākas. Un galvenais – lepojos ar mūsu Donu!
P.S. Mana favorītdziesma bija Vācijas pārstāvja ISAAK “Always On The Run”. Kura tava?
P.P.S. Lauris ar Grēviņu kā vienmēr lieliskākie pasākuma komentētāji. Līdz Streipa leģendai viņai vēl ilgi augt, bet man šis duets patīk!
