Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums 0
Sveiks, mīļais lasītāj!
Mani sauc Krista, esmu LA.LV galvenā redaktore, katru dienu rakstu ziņas, sekoju līdzi notikumiem Latvijā un pasaulē, lai par to pastāstītu jums, kā arī būtu informēta par to, kas notiek mūsu mājās – vietā, kur es vēlos dzīvot drošībā, Latvijā, kas man ir svarīga, dārga un vismīļākā.
Es gribu dzīvot valstī, kur tiek pieņemti pareizi lēmumi, atbalstīti nelaimē nonākušie un taisnība ir skaļāka par tukšām runām. Mēdz teikt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu vai katram pašam savējā. Šīs ir manas pārdomas par šīs nedēļas svarīgākajiem notikumiem.
Tā vien šķiet, ka citkārt 9. maijs paiet samērā mierīgi, apkopojot bildes ar sarkano neļķu nesējiem uz okupantu pieminekli, bet šogad mēs saņēmām ne tikai vēsturisku lēmumu par šī briesmoņa demontēšanu, bet arī nedēļas foto ar traktoru, kurš līdz ar gaiļiem visas neļķes aizšķūrēja mēslainē.
Tagad visiem jātur īkšķus, lai šis svarīgais lēmums patiešām tiek īstenots un nepazūd Saeimas gaiteņos un papīru kaudzēs. Šis varētu būt tas izņēmums, kad tautas uztraukums par jautājumu „bet cik tas maksās”, varētu izpalikt. Brīdī, kad Pārdaugavā ieradīsies buldozeri ar pēdējo gadu simboliskāko darbu, tur visdrīzāk pirmo reizi pulcēsies tik daudz priecīgu latviešu.
Nedēļas nogalē arī es pievienojos lielākajam pulkam popmūzikas mīļotāju un līdz pat diviem naktī baudīju šī gada Eirovīziju Turīnā. Par spīti tam, ka mūsu lieliskie „Citi zēni” līdz lielajai skatuvei netika, uzskatu, ka šī bija viena no pēdējo gadu spēcīgākajām un baudāmākajām Eirovīzijām. Nav iespējams turpināt, neuzslavējot Grēviņa un Reinika fantastisko duetu, man šķiet, ka esam atraduši veiksmīgāko komentētāju tandēmu.
Nē, es neuzskatu, ka Ukraina uzvarēja tikai tāpēc, ka šobrīd atpakaļ mājās tiek nogalinātas simtiem ģimeņu un tautas varoņu, viņu vēstījums Eiropai bija spēcīgs. Dziesma, kas sarakstīta solista mammai. Un visām ukraiņu mammām, kuras šobrīd raud. Par karu nedrīkst aizmirst, pie kara nedrīkst pierast un tas nav jānoliek malā īpaši vakarā, kad visa Eiropa kopīgi sēž pie TV ekrāniem.
Man “Kalush Orchestra” uzstāšanās laikā acīs bija asaras un tik smeldzīgs dziedājums neatstāja vienaldzīgu arī visu pārējo Eiropu, lepojos ar latviešiem un mūsu žūriju – abas iedeva ukraiņiem 12 punktus. Tas bija svarīgi! Starp citu, pusfinālā mūsu „Citi zēni” bija vienīgie, kuri ieradās ar lielu Ukrainas karogu, pēc tam, kad to parādīja televīzijā, mazos Ukrainas karodziņus sāka plivināt arī dažas citas valstis. Mēs to pamanījām, zēni, malači! Godam parādījām sevi Eiropas acīs – esam kopā ar Ukrainu! Nezinu, kā tas realitātē būs iespējams, bet ticēsim brīnumam, ka nākamgad patiešām izdosies tikties Ukrainā!
Pēc tik jaudīgas nedēļas šķita, ka visas kārtis jau atklātas, bet svētdienā portāls LA.LV pirmo reizi piedzīvoja kiberuzbrukumu, ko visas dienas laikā centāmies novērst, tādēļ atvainojos, ja brīžiem ziņas nebija iespējams izlasīt, esam atpakaļ pilnā jaudā, bet arī šis pārsteigums ir brīdinājums, ka darām visu pareizi – mēs ik vakaru stāstām, kā mainījušās pozīcijas un karadarbība Ukrainā, kā sankcijas ietekmē Krievijas iedzīvotājus, esam miera, cilvēcības un taisnības pusē. Mediju pirmais likums ir būt neitrāliem, bet pilnīgi skaidrs, ka nepilnus trīs mēnešus pasaules kārtība ir mainījusies, karš 21. gadsimtā ir nepieņemams un mums visiem sava nostāja ir stipri jāparāda!
Paldies, ka novērtē un uzticies mums!
Krista
