Krista Draveniece: Aborta noziedznieces, brīvdienas plastmasa ezerā un tas, kā svinētājiem atņems auto 0
Šodien LA.LV pirmajā lapā lasāma ziņa, ka karstuma dēļ Rīgā pie Dienvidu tilta deformējusies tramvaja sliede – nezinu, kurš virsraksts labāk definētu to visu, ko šobrīd jūtam. Ja sliedes sāk kust, ko gaidīt no cilvēkiem.
Pēc četrām līgošanas dienām atgriezties darba ritmā galīgi nav viegli un, lai cik smaržīgas jāņuzāles, lustīgi danči un atsvaidzinošas saullēkta peldes, vietējie un ārzemju notikumi ātri vien atsviež realitātē.
Ikviena sieviete pazīst vienu draudzeni, kurai bijis aborts
Lai gan svētkos telefons mētājās kaut kur papardēs, nevarēju nepamanīt vājprātīgās ziņas no Amerikas par aborta aizliegumiem. Šīs sievietes turpmāk būs noziedznieces. Kurā gadsimtā mēs dzīvojam? Ikviena no mums pazīst vismaz vienu sievieti, kura ir veikusi abortu,
iespējams, ka vīriešiem tas varētu šķist pārspīlēts fakts, bet tas ir patiess, es jums to galvoju.
Par to vienkārši nerunā svētku vakariņās ar draugiem vai hokeja spēles laikā, bet tā ir katras pašas sievietes izvēle – pastāstīt draudzenei, mammai vai nevienam. Es pazīstu četras sievietes, kuras man uzticējušas savu stāstu, bet ticu, ka manā paziņu lokā ir vēl kāda.
Šeit nav nekāda sakara ar kaunu, katrai iemesli ir savi un es uzskatu, ka jebkurš iemesls ir pietiekams – tas var būt saistīts ar veselību, ar sievietes vēlmi nebūt mammai, ar nepareizo vīrieti, no kura iestājusies grūtniecība. Te nav vietas ne valstij, ne reliģijai.
Kā šodien rakstīja Streips: „Patlaban abortu pretinieki Amerikā ir satrakojušies tik tālu, ka likumos, kādus republikāņi ir pieņēmuši, aborts ir liegts arī tādos gadījumos, ja grūtniecība ir izvarošanas vai asinsgrēka rezultāts, vai arī, ja grūtniecība apdraud mātes veselību.” Apbrīnojami briesmīgi, neko citu nevaru pateikt un šobrīd laikam varam tikai priecāties, ka dzīvojam Latvijā, kur veselais saprāts vēl nav atcelts.
Vai nu aliņš vai stūre rokās
Ne velti Jāņi ir laiks, kad uz šosejām redzamas lielformāta brīdinājuma reklāmas par braukšanu dzērumā – te izšķaidīti cilvēki, te biedējoši lielas naudas summas, jo, ja visa valsts cilās glāzītes, loģiski, ka būs arī pa kādam muļķim, kurš sēdīsies pie stūres.
Tā kā soda punkti, cietums un nauda tomēr pietiekami nesamazina dzērājšoferu skaitu, šobrīd apspriež ideju viņam atņemt mašīnu, kas, manuprāt, ir ģeniāla ideja, jo mūsdienu cilvēkam nav nekā dārgāka par komfortu. Ja nebūs mašīnas, nāksies zvanīt draugam, lai aizved, braukt uz darbu piesmakušā vilcienā un kā tad vispār tagad tos bērnus aizteleportēt uz bērnudārzu! Domāju, ka šis ir izmēģināšanas vērts eksperiments!
Baltijas jūra kā milzīgs plastmasas ezers
Pavadot brīvdienas pie jūras, ar bēdām lasu ziņas, ka tās stāvoklis ir dramatiski pasliktinājies un sarūk gan Baltijas jūras mencu, gan Eiropas zušu populācija, jūrā ir pārāk daudz zaļaļģu un plastmasas, plastmasas un vēlreiz plastmasas. „Tā ir teju kā liels ezers, tā ir apvienota ar Ziemeļjūru tikai pie Kategatas starp Dāniju un Zviedriju.
Šī vieta ir ļoti šaura, un ūdens apmaiņa notiek lēnām, 30 līdz 50 gadu laikā,”
šie Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājas Magdas Jentgenas vārdi mani patiešām pārsteidza.
Netīrākās pludmales ir Jūrmalā, Rīgā, Liepājā un Engures novadā, bet tīrākās – Mērsragā un Abragciemā, kas skaidri parāda, ka atpūtnieku iecienītākajās vietās aiz viņiem paliek lielākā miskaste, protams, vienmēr iespējams uzlabot teritorijas uzkopšanas darbus, uzstādīt vairāk atkrituma tvertnes, bet pats efektīvākais, lētākais un vieglākais veids, kā mums visiem sargāt savu dārgumu, ir vienkārši ielikt somā uz pludmali atnesto tukšo ūdens pudeli un mājupceļā iemest miskastē.
Es domāju, ka slinko atpūtnieku kaunināšana noteikti strādā un to vajag darīt, gluži tāpat kā pirksta kratīšana (vai bilde sociālajos tīklos) ar suņu saimniekiem, kuri nesavāc aiz sava mīluļa.
Tā kā pati dodos ar savu ķepaini trīs reizes dienā pastaigāties, zinu, ka maisiņam vienmēr ir jābūt līdzi, jo, nedod dievs, kāds nofotografēs vai pa logu mani nokauninās visu kaimiņu acu priekšā! Maza dabai draudzīga iebiedēšana, manuprāt, būs tikai veselīga arī pludmalniekiem!
Kad vismaz trīs litri aukstās kafijas izdzerti un saulē apdegusī āda palutināta ar pēcsauļošanās krēmu, izbaudām šos Atēnu laikapstākļus, jo straujiem soļiem tuvojas rudens un apkures sezona, kas sola tādus pārsteigumus, kuru dēļ līdz īstajām Atēnām vēl ilgi nevarēsim atļauties aizlidot, tāpēc rokas nost no pogām un baudīt vasaru!
Ar saulainiem sveicieniem,
Krista Draveniece
LA.LV galvenā redaktore
