“Krišjānis visam izairējas cauri.” Atskaņas no kongresa Cēsu pilī 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Vienotības” kongress Cēsu pils parkā bija viens no diviem politiskajiem pasākumiem, ar ko nedēļu pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pagājušajā sestdienā tika atklāta partiju kongresu sezona.
Lai gan kongress pagāja gaidāmo vēlēšanu zīmē ar savas partijas Rīgas kandidātu saraksta slavināšanu līderu runās, vienlaikus tas bija pieteikums arī pārejai uz digitālo partijas darbību un startam nākamā gada jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
“Vienotības” mērķis ir gūt pārstāvniecību visās 42 jaunajās pašvaldībās, ko uzsvēra ne tikai “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, bet vēl vairāki runātāji.
“Vienotība” ir viena no premjera Krišjāņa Kariņa vadītās “Jaunās Vienotības” dalīborganizācijām. Pirmo reizi kongress notika brīvā dabā, nodrošinoties ar lietussargiem, kurus gan nenācās izmantot.
No 2168 partijas biedriem kongresā klātienē piedalījās 101 delegāts, bet vēl 30 delegāti izmantoja iespēju kongresa darbā iesaistīties attālināti.
Covid-19 krīzes izraisītās ārkārtējās situācijas laikā partijas valdes attālinātās sēdes ļāvušas tajās piedalīties lielākam cilvēku skaitam, kā arī operatīvāk pieņemt lēmumus.
Tāpēc “Vienotība” ir nolēmusi digitalizēt partijas darbību, kas paverot plašas iespējas un ļaus atjaunot vadības saikni ar ierindas biedriem.
“Partijai ir jāiet līdzi laikam. Digitālie rīki dod iespēju ikvienam biedram ikdienā nokļūt līdz premjeram vai ministram,” kongresā paskaidroja “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Viņš arī norādīja, ka tā ir iespēja rādīt ārējo saturu, lai skaidrotu partijas darbību sabiedrībai – “Jaunās Vienotības” veidotās “Sarunas klikšķa attālumā” sociālajos tīklos reizēm sasniegušas 30 000–40 000 skatījumu.
Tā bija, piemēram, kad uz jautājumiem atbildēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
“Vienotība” ir piedzīvojusi sarežģītu laiku, kad izskanēja prognozes par tās neiekļūšanu 13. Saeimā. Tās tomēr nepiepildījās, lielā mērā pateicoties sadarbībai ar reģionālajām partijām no Tukuma, Kuldīgas, Valmieras, Jēkabpils un Latgales, ar kurām kopā tika izveidota “Jaunā Vienotība”.
“JV” kā pēdējā ar astoņiem mandātiem iekļuva Saeimā. Parlamenta sadrumstalotais sastāvs vairākus mēnešus neļāva izveidot valdību, kuras vadību beigās uzņēmās “JV” kā mazākā frakcija.
“Dažreiz koalīcijas sanāksmēs šķiet, ka nu gan ir cauri, bet tad Krišjānis tam visam izairējas cauri. Vieglu dzīvi neviens nesolīja. Fragmentēta politiskā vide kādu laiku būs Latvijas politiskās dzīves realitāte un populisms tik ātri neizzudīs no politiskās dzīves dienaskārtības. Taču šī koalīcija, kurai, šķiet, nav alternatīvas, slēpj sevī milzīgu pārmaiņu potenciālu,” kongresā sacīja priekšsēdis A. Ašeradens.
Viņš uzskata, ka situācija partijā tagad ir pat ļoti laba, “visi kašķi ir nolikti malā un visu līmeņu komandas sekmīgi strādā, partijas darbība ir stabilizēta un pienācis laiks domāt par attīstību”.
Tāpēc ir izveidota “Vienotības” attīstības darba grupa, kuru vadīs Saeimas deputāte Anda Čakša, kas gan parlamentā ir ievēlēta no Zaļo un zemnieku savienības.
Premjers Krišjānis Kariņš uzrunā pieļāva, ka, “Jaunā Vienotība”, iespējams, ir vienīgais politiskais spēks, kurš var piedāvāt profesionālus kandidātus visiem ministru amatiem, “un tas pat varētu būt spēcīgāks Ministru kabinets, nekā mums ir šobrīd”.
Viņš arī ir pārliecināts, ka pēc 10–15 gadiem Latvija būs virs Eiropas Savienības vidējā līmeņa, uzsverot, ka “nekad nevajag zaudēt ticību sev – to es dzīvē esmu iemācījies”.
Finanšu ministrs Jānis Reirs atgādināja par tuvākā laika izaicinājumu – valsts budžeta projekta sagatavošanu, kas “sāk veidoties ar grūtībām”.
Taču solītais finansējums veselības aprūpei un pedagogu atalgojumam tikšot atrasts, lai gan skaidrības, kā to izdarīt, vēl neesot. Ministrs atzina, ka nodokļu reformas nav, bet valdībai ir jāreaģē uz Covid-19 krīzes atklāto, ka liela daļa strādājošo nav sociāli nodrošināti, kas neesot pieļaujams.
