“Vilks kļūtu zaļš aiz skaudības.” Krišjānis Lielupes krastā uzbūvējis salmu māju tikai no vietējiem materiāliem 2
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Salmi ir lēta un silta otrreizējā izejviela, kas kārdina gan ekoloģiski, gan ekonomiski domājošus cilvēkus. Ne velti viena no “zaļā dzīvesveida” augstākajām pilotāžām ir uzcelt sev salmu māju, izmantojot materiālus no tuvākās apkārtnes.
Ne šādu tādu kā salmu būdu zināmajā pasakā par trīs sivēntiņiem, kuru ļaunais vilks aizpūš pa gaisu.
Bet tādu māju, lai vilks kļūtu zaļš aiz skaudības. Tādu māju sev palēnām būvē vēsturnieks un ekoceltnieks Krišjānis Lange.
Krišjānis dzīvo Zemgalē, tuvu pie Lielupes krasta – teritorijā, kur viņa dzimta dzīvojusi simtiem gadu. Burtiski pie mājas sliekšņa kilometriem tālu stiepjas labības lauki, kuros rudeņos atrodas daudz salmu.
Studijas vēsturē Krišjāni iepazīstināja ar senajām celtniecības metodēm. Praktiskā ekobūvniecības pieredze ārzemēs ļāva viņam veiksmīgi sākt drosmīgu projektu – celt pašam savu “zaļo” māju – “Kalna Jožus”.
Māja patiesi ir celta no vietējiem materiāliem, kas ir viens no ekobūves pamatprincipiem. Salmi ir no lauka pie mājas, koks – no netālā personīgā meža. Māls rakts Ānē, fibrolīts iegādāts Jelgavā, viss līdz 30 km attālumā ap būvi.
Mājas sienas veidotas no koka karkasa, kurā iepresētas siena ķīpas. Konstrukcijas izlīdzinātas ar mālu un apmestas ar kaļķa apmetumu. Ārpusē sienu sedz vēdināmā fasāde, ko veido nezēmerēti koka dēļi, sanagloti trīnītī.
No malkai paredzētiem trīsmetrīgajiem brāķētiem ozola stumbriem Svētes galdnieku darbnīca Krišjānim izzāģēja teicamus grīdas dēļus.
“Mani motivēja rakstura pārbaude. Gribējās realizēt praksē savas idejas, savienot jēdzienus “gribu” un “varu”,” atceras Krišjānis.
“Sākām ļoti sparīgi. Līdz spāru svētkiem darbojāmies pieci cilvēki, pēc tam četri, tad trīs, divi un tad es paliku viens. Kad sāku dzīvot objektā, darbu temps palēninājās.
Pēdējos gadus pavisam grūti ir pieķerties pie smukajiem nobeiguma darbiem, jo tur man ir savas nenobriedušas idejas, kas kavē procesu. Kamēr mājai neesmu pabeidzis nelielos darbiņus, kā logu sānu malas, palodzes, grīdlīstes, māja ir gaisa caurlaidīgāka un siltumzudumi nedaudz lielāki.
Kad tos pabeigšu un pieregulēšu sistēmas, māju varēšu kaut vai pieteikt energoefektīvāko māju konkursam.”
Siltās caurules māla sienā
Siltās sienas principu Krišjānis izvēlējās tādēļ, ka Skandināvijā siltās grīdas ir jau vismaz 50 gadu un ir veikti dažādi pētījumi, par to ietekmi uz veselību. Kopumā viņa secinājums bija, siltās grīdas ir āderu radīšana pašam sev par postu.
“Domājot par seniem apkures variantiem un jaunajām iespējām, sapratu, ka man patīk vecās podiņu krāsns siltuma starojums,” spriež Krišjānis.
“Metāla radiatori man nepatīk, un tie ir neefektīvi siltumakumulatori, tāpēc radās doma par apkures cauruļu novietošanu gar sienu un to apmešanu ar lielu daudzumu māla javas. Pirmajā stāvā man ir trīs cauruļu joslas, otrajā – divas. Apkures sistēmu es vēl regulēju, bet siltums ir ļoti patīkams. Biezais māla slānis ir labs siltuma akumulators, un sistēma kopumā ir attaisnojusi manas cerības
Rudenī kurināt sāku tikai novembra beigās, decembra sākumā, kad vairākas dienas nebija saule un bija mitrs, kas neļāva mājai dabiski uzsilt. Apkurei sākumā pietika ar 3–5 pagalēm dienā.
Vēlāk, kad zeme sasala, varēja just, ka grīda kļuvusi vēsāka, un nācās kurināt 5–7 pagales, mīnuss 15 – jau kādas 10 pagales. Parasti ziemā pa nakti temperatūra nokrītas par 2–5 grādiem, kas ir arī atkarīgs no vēja stipruma.
Jo spēcīgāks vējš, jo vairāk rauj siltumu no telpas. Vienreiz ziemas laikā biju strādāt Dānijā. Kad atbraucu mājas, telpās vēl bija 9 grādi…” mājas iedzīvotāja sajūta stāsta Krišjānis.
Salmu mājai piederas zaļais jumts, kas noaudzis ar sukulentiem, aizsargā to no saules un silda ziemā. Piedevām sukulenti maina krāsu trīs reizes gadā. Vietējos sukulentus Krišjānis savāca tepat pie autobusa pieturas un uz pirts jumta uztaisīja audzētavu.
Māja kā ekobūvniecības laboratorija
“Māju cēlu kā personīgo ekoloģiskās būvniecības izmēģinājumu laboratoriju,” stāsta saimnieks.
“Iegūtās zināšanas domāju piedāvāt tirgū, tādēļ izveidoju savu firmu “KLINTS KL”, kas ražos energoefektīvus un ekoloģiskus mājas elementus no rūpnieciski sagatavotiem būvelementiem, kas ļaus ātrā tempā salikt visu māju.
Gribu produkcijā apvienot savu praktisko pieredzi, kā arī labākos pasīvās būvniecības un ekoloģiskās būvniecības principus. Par paneļu siltinājuma materiālu izmantošu salmus un kaņepes.
Salmi, izmantojot rūpnieciskas metodes, tiks blīvi sapresēti koka statņos. Paneļus pēc klienta vēlmēm varēs apmest ar mālu vai kaļķi. Firmas meistari veiks ātru mājas elementu uzstādīšanu, jumta uzstādīšanu un varēs veikt fasādes apstrādi un iekšdarbus.
Šobrīd projekts attīstās, es meklēju domubiedrus, nākamos klientus un sadarbības partnerus, kā arī aicinu savā komandā plaša profila pasīvās ekobūvniecības speciālistus.
Video:
EKSPERTA VIEDOKLIS
Salmu izmantošanai ēku siltināšanā no ekoloģiskās būvniecības viedokļa ir vairākas priekšrocības. Vispirms salmi ir vietējā izejviela. Vietējā patiešām jāsaprot kā vietējā, būvniecības placim tuvu esoša.
Ja salmu ķīpas jātransportē lielākā attālumā, tiek tērēta degviela, ar degvielas izmešiem piesārņots gaiss un tērētas šofera darba stundas.
Otra salmu ķīpu izmantošanas priekšrocība ir to teicamā siltumnoturība, kas ļauj ekonomēt kurināmo un nodrošina mājas lēnu atdzišanu ziemā un sakaršanu vasarā.
Kā nākamo pozitīvo īpašību var minēt ēkas pašutilizāciju. Pēc mājas dzīves cikla beigām salmi paši sadalīsies un atgriezīsies dabas apritē.
Lai ieturētu konsekventu stilu, ieteicams izmantot tikai dabiskus celtniecības materiālus, kas paši sadalās vidē. Būvmateriālu tirgus tādus piedāvā pietiekami plaši.
To vidū ir gan kokmateriāli, gan siltināmie un blīvējamie materiāli, gan videi draudzīgi sienu apdares materiāli, piemēram, kokšķiedras. Māja arī ir sava veida dzīvs organisms, un tai jābūt harmoniskai un saderīgai.
Ekoloģiskā salmu mājā nav vietas putuplastiem un plastmasām. Ja taisa, tad taisa, kā nākas! Dabiskais sader ar dabisko, mākslīgais ar mākslīgo! Kas notiek, ja uz malkas kaudzītes uzklāj plastmasas plēvi? Malka sāk pūt.
Ja salmu māju apskata no tehnoloģiska viedokļa, tad salmu sienas “pīrāgu” veido koka karkasā iestiprināti (vēlams vismaz 40 cm biezi) salmu bloki, kuri ir izlīdzināti ar māla kārtu, ko nosedz 15–20 mm biezs kaļķa apmetums.
Tradicionāli apmetumu līdzina tā saucamajā roku tehnikā, kas veido dabiski viļņainu plakni. Ārpusē sienu var arī nosegt ar vēdināmo fasādi, piemēram, no trīnītī sanaglotiem nezēmerētiem koka dēļiem, kas krāsota ar miltu vai zviedru krāsu.
Iekšpusē sienu izlīdzināšanai var izmantot arī kādu no dabiskajām apdares plāksnēm. Sakapātus salmus var izmantot bēniņu grīdas siltināšanai, noklājot tos 30 cm biezā slānī un drošībai sajaucot ar kaļķi.
Kopumā salmu māja ir ekskluzīvs ekobūvniecības piemērs, it īpaši, ja zaļie principi ir izturēti līdz galam.
Salmbetona recepte
Būvniecības eksperts Ojāra Skujiņš: Sasmalcināti salmi var aizvietot koka skaidas, veidojot tradicionālo skaidbetonu, kas nu būtu jāsauc par salmbetonu.
Recepte ir vienkārša: sasmalcinātus 10 cm garus salmus (8 daļas) sajauc ar cementu (1 daļa), kaļķi (2 daļas) un rupju granti (2 daļas), pielej ūdeni un maisa betona maisītājā, līdz iegūst biezas, miklas javas konsistenci.
Sienas veido no koka karkasa konstrukcijām, kurās ik pēc 2,5 m izvieto vertikālus statņus – 30 mm biezus un 300–500 mm platus (sienas platums) dēļus.
Ekonomiskākā variantā izmanto no 25×50 mm līstītēm sanaglotas trepītes. Pie vertikālām līstēm piestiprina veidņu vairogus. Sagatavoto skaidbetonu ieber veidņos un blietē ar apaļkoka stampu.
Kad veidnis ir piepildīts, noblīvēts un nedaudz nožuvis, vairogu paceļ uz augšu, un tā – līdz siena gatava. Salmbetonam ir pietiekama izturība, lai no tā uzceltu pusotra stāva māju. Gatavu salmbetonu var krāsot ar minerālu krāsu, noklāt ar apmetumu vai atstāt neapdarinātu.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
