Krišjānis Kļaviņš atkal kandidēs uz LFF prezidenta amatu 0
Krišjānis Kļaviņš nākamā gada pavasarī kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amatu, aģentūrai LETA apliecināja pats pretendents.
Līdz ar to 33 gadus vecais Kļaviņš kļuvis par trešo LFF prezidenta amata kandidātu. Jau iepriekš savus pieteikumus oficiāli bija iesnieguši Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents un bijušais Latvijas telpu futbola izlases spēlētājs Vadims Ļašenko un Latvijas valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, kurš to izdarīja ceturtdien.
“Dokumenti ir pieņemti,” aģentūrai LETA apliecināja Kļaviņš. “Es redzu daudz lietu, ko nepieciešams mainīt. Zinu, kā to izdarīt. Futbols pašlaik atrodas vienā no zemākajiem punktiem kopš neatkarības atjaunošanas. Mēs futbolu varam padarīt par populārāko sporta veidu Latvijā. Pašlaik netiek izmantots patiesais šī sporta veida potenciāls.”
Kļaviņš arī atklāja dažus savas programmas galvenos punktus.
“Viens no tiem ir strauja infrastruktūras uzlabošana, kas paredz jaunu mākslīgo segumu būvi un nolietoto laukumu nomaiņu pret jauniem. Tāpat jāuzsāk slēgto haļļu projekti, kur ir divas iespējas – uzstādīt piepūšamās halles, bet tad ir nepieciešama gāzes infrastruktūra, kā arī slēgtās halles. Otrais variants gan ir krietni dārgāks, un to finansēt tikai LFF nevar – ir jārunā ar valsti un pašvaldībām. Tiem, kas vēlas būvēt slēgto halli, federācija garantēs viena miljona eiro līdzfinansējumu,” atklāja Kļaviņš, piebilstot, ka viena šādas halles izbūve maksā līdz trim miljoniem eiro.
“Ir jāņem ilgtermiņa aizdevums un jārisina šīs lietas. Esam absolūti iepalikuši,” uzsvēra LFF prezidenta amata kandidāts.
Tāpat Kļaviņš arī piebilda, ka ievēlēšanas gadījumā tiks veiktas izmaiņas LFF darbā un skrupuloza organizācijas darbinieku paveiktā izvērtēšana.
“Tāpat tiks vērtēta federācijas komunikācija ar biedriem. LFF pastāv, lai strādātu biedru labā, nevis otrādi. Ir nepieciešama absolūta filozofijas maiņa,” uzsvēra Kļaviņš.
Viņš arī norādīja, ka ievēlēšanas gadījumā viens cilvēks LFF prezidenta un ģenerālsekretāra amatos nevarēs būt ilgāk par diviem termiņiem.
“Futbola virslīgai ir jāspēlē tikai galvenajos stadionos. Sezonai jābūt no aprīļa vidus līdz oktobra beigām. Jā, kalendārs būs saspringtāks, bet jāspēlē tā, lai līdzjutēji stadionos varētu ierasties komfortabli, viņiem nebūtu auksti un komandas nespēlētu skolas stadionos, kā tas notiek pašlaik,” atzina Kļaviņš.
Tāpat Kļaviņš savā programmā paredzējis Superkausa izveidi, kad nākamajā nedēļas nogalē pēc sezonas beigām sacenšas Latvijas čempioni un kausa ieguvēji.
Kļaviņš uz LFF prezidenta amatu kandidēja jau 2016.gada pavasarī, tomēr toreiz viņš balsojumā pārliecinoši piekāpās jau ilgu laiku šajā amatā esošajam Guntim Indriksonam.
Iepriekš izskanēja informācija, ka uz LFF prezidenta amatu varētu kandidēt arī bijušais žurnālists un Rīgas “Skonto” kluba direktors Askolds Uldriķis, tomēr šonedēļ kļuva zināms, ka viņš to nedarīs.
Potenciālie LFF prezidenta amata kandidāti līdz šī gada 31.decembrim var iesniegt savus pieteikumus.
Indriksons oktobra beigās federācijas valdei nodeva oficiālu iesniegumu, ka 2018.gada 27.aprīlī gaidāmajā kongresā atkāpsies no amata. Viņa iesniegums tika pieņemts, līdz ar to ir skaidrs, ka nākamgad LFF būs jauns vadītājs.
Neoficiāli iepriekš izskanēja informācija, ka uz LFF prezidenta amatu varētu kandidēt arī pašreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), tomēr šādas ziņas nav guvušas apstiprinājumu.
Saskaņā ar LFF statūtu 37.pantu prezidenta amata kandidātam, iesniedzot pieteikumu, jāiesniedz rakstisks plāns par veicamajiem darbiem un sasniedzamajiem mērķiem, ko attiecīgais prezidenta kandidāts uzskata par prioritāriem attiecīgajā periodā.
Nākamo LFF prezidentu ievēlēs biedru kongress. Izvirzītajam prezidenta kandidātam jāatbilst prasībām, kas noteiktas Latvijas Republikas normatīvajos aktos un LFF statūtos, kā arī jāpārvalda valsts valoda atbilstoši augstākā līmeņa pirmajai pakāpei.
Indriksons LFF prezidenta amatā ir kopš 1996.gada. Iepriekšējo reizi LFF prezidenta vēlēšanas risinājās pērn aprīlī. Toreiz Indriksona vienīgais konkurents bija kādreizējais organizācijas preses sekretārs Kļaviņš un esošais prezidents saņēma pārliecinoši vairāk balsu.
