Gada cilvēki 2019. Krišjānis Kariņš: Politiķim jābūt gatavam uz visu 1
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ceļš līdz valdības izveidošanai bija bedrains, un šajās bedrēs pirms viņa jau bija iekritis gan potenciālais valdības veidotājs Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, gan Aldis Gobzems no “KPV LV”.
Tomēr Kariņam izdevās neiegāzties ar lielu blīkšķi kādā no tām bedrēm, kur jau gulēja viņa priekšgājēji.
Taču izrādās, ka vēl grūtāks šis ceļš ir ikdienā, strādājot ar piecu partiju ministriem. “Jaunajai Vienotībai”, ko pārstāv valdības vadītājs, Saeimā ir tikai astoņas balsis, tāpēc jebkurā dienā jebkurš no partneriem var izdomāt valdību gāzt.
Tomēr piesardzīgajam diplomātam Kariņam ir izdevies saturēt valdību kopā,
neraugoties uz asajiem pārmetumiem koalīcijas iekšienē, ko viņš saņēmis no saviem sadarbības partneriem pirms 2020. gada valsts budžeta pieņemšanas.
Nodēvēts pat par korumpantu, kurš nedod naudu cietuma celtniecībai Liepājā, uzklausījis draudus, ka tiks iesēdināts Centrālcietumā, ja nebūs naudas partiju priekšvēlēšanu solījumu pildīšanai, saņēmis arī daiļskanīgas metaforas par savu darbu…
Kur nu vēl pamatīgās domstarpības ar veselības ministri Ilzi Viņķeli, kura premjeram stāsta, ka reformas veselības aprūpē notiek, bet, kad Ministru prezidents par reformām sāk interesēties pamatīgāk, tad abu komunikācijā rodas ne mazums problēmu.
Bet, iznākot no koalīcijas sēdes, Kariņš savā ierasti mierīgajā tonī žurnālistiem stāsta, ka dzīve turpinās un piecas partijas ar atšķirīgu retoriku ir atradušas kopīgu valodu tajā vai citā sāpīgajā jautājumā.
Kariņa valdībai arī nupat bija ātri jārīkojas, kad ASV Finanšu ministrija bija iekļāvusi sankciju sarakstā Aivaru Lembergu un Ventspils Brīvostas pārvaldi. Tāpat nevar atslābt, gaidot Latvijai būtiskos “Moneyval” secinājumus par mūsu valsts paveikto netīrās naudas atmazgāšanas izskaušanā.
Vai tas, kā bijāt iedomājies valdības darbu, pirms ķērāties pie tās vadības stūres, ir tuvu tam, kā šis process tagad notiek reālajā dzīvē?
K. Kariņš: Kad veidoju valdību, nelikās, ka darbs Ministru kabinetā būs kaut kas īpaši vieglāks, jo partijas un ievēlētās personas tomēr bija diezgan dažādas.
Esmu patīkami pārsteigts, ka tomēr esam varējuši atrast kopsaucēju
un iet uz kompromisu, noturot savu uzmanību uz galvenajām lietām. Finanšu sektora reformas kapitālais remonts ir jāveic. Visi turējās, un faktiski tas tika izdarīts.
Bet par administratīvi teritoriālo reformu vēl ir ļoti daudz jautājumu. Process notiek un mēs to virzām uz priekšu. Izglītībā un veselībā arī tā kustība nav tik strauja, kā es to vēlētos, bet jebkurā gadījumā mēs spējam līdz šim pārvarēt iekšējās pretrunas un virzīt visu mūsu kopīgo programmu uz priekšu. Esmu pozitīvi iepriecināts, ka procesi faktiski notiek raitāk, nekā es biju domājis, veidojot valdību.
Vai esat gatavs ārkārtas vēlēšanām?
Politiķim jābūt gatavam uz visu. Ja valstī patiešām notiks Saeimas ārkārtas vēlēšanas, es gribētu, lai Saeima būtu mazāk saskaldīta un lai tā būtu vairāk konsolidēta. Bet man tomēr ir aizdomas, ka tas tā nebūs, jo Saeima ir mūsu sabiedrības atspulgs.
Man šķiet, ka sabiedrība joprojām ir diezgan sadalīta starp dažādām interesēm,
cilvēki nereti ir diezgan polarizēti. To nevar pārvarēt ne ar vienām, ne ar trim vēlēšanām. Jautājums jau nav par to, vai mēs varam apspiest viens otra uzskatus, bet gan par to, vai mēs varam atrast veidu, kā sadarboties vienam ar otru.
Varētu domāt, ka man kā politiķim, kurš šobrīd pārstāv Saeimas mazāko frakciju, ārkārtas vēlēšanas būtu izdevīgas, jo iespējams, ka “Vienotība” parlamentā varētu panākt lielāku pārstāvniecību. Un, ja arī tas tā notiktu, es nedomāju, ka tas noteikti samazinās to uzskatu dažādību, kāda Saeimā ir patlaban.
Esmu gatavs ārkārtas vēlēšanām droši vien tāpat kā jebkurš politiķis, bet es neticu, ka situācija radikāli mainīsies, jo mūsu sabiedrība taču nav būtiski mainījusies. Šobrīd savos uzskatos esam sadalīti un saskaldīti un tas ir vienkārši jāpieņem kā fakts, un jāmeklē, kā mēs varam kopā sadarboties.
