
– “Auseklītis” savulaik solīja atrisināt visas problēmas. Vai tagad, sniedzot juridiskus padomus, solāt to pašu? 15
– Jurisprudencē nekad nevar solīt atrisināt pat vienu problēmu, neredzot šo problēmu konkrēti. Piemēram, cilvēkam, kurš grib šķirties, es nekādi nevaru teikt: nieki, nāciet šurp un mēs to atrisināsim. Katra konkrēta lieta jurisprudencē ir konkrēti jāapskata.
– Kāpēc lai cilvēki uzticētos par krāpšanu sodītam padomdevējam?
– To man ir grūti pateikt. Es te liktu vairākās kārtās. Ir cilvēki, kas man uzticas, ir tādi, kas mani saprot, un vēl trešie, kas varbūt katram gadījumam baidās no manis. Klients nāk pie manis, jo grūtā brīdī meklē to, kurš prot uzvarēt līdzīgā problēmā. Krisbergs galu galā uzvarēja – viņš ir brīvs, viņam ir savs birojs, neizskatās pēc bomža un vispār šur tur viņš ir pat redzams. Nākšu pie viņa parunāties. Nākamais – jums ir radusies tiesvedības problēma un jums ir draugs, kurš pasaka, ejiet pie viņa: man bija grūtības un viņi izručīja. Vislabākā reklāma ir “VTT” – viena tante teica. Tā arī dzīvojam. Galu galā, gadiem ejot, nu patiešām ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem varu piezvanīt, lūgt padomu, kā varbūt labāk atrisināt kādu jautājumu. Darba pieredze galu galā dod kvalitāti.
– Vai jums šajā darbā netraucē tas, ka esat bez juridiskās izglītības?
– Bez jurista izglītības – oficiāli es atbildu šādi. Ir mācību iestādes, kuru diplomus neatzīst Latvijas Republika. Man ir šāds diploms.
– Kurā augstskolā jūs to ieguvāt?
– Atvainojiet, man ir šāds diploms…
– Vai tas ir kaut kas slēpjams?
– Nē, tas nav slēpjams, bet politiski to var dažādi izskaidrot.
– Bet vai jūs novērtējat to izglītību, ko esat guvis šajā vārdā nenosauktajā augstskolā?
– Būsim atklāti. Tā izglītība ir iegūta pirms Civillikuma, Krimināllikuma, citu administratīvo aktu stāšanās spēkā. Un visiem juristiem no 1992. gada faktiski bija nulles izglītība, jo viss bija pa jaunam. Bet, protams, metodiskā domāšana, kas tiek ielikta jurisprudences studijās, palīdz pārmācīties. Tas ir daudz vieglāk nekā cilvēkam bez šādas izglītības.
– Vai valstij tomēr šajā jomā nevajadzētu ieviest kādu licencēšanu, prasot arī atbilstošu izglītību?
– Pilnīgi piekrītu. Jūs pacēlāt tiešām vienu būtisku problēmu mūsu darbā. Tas ir vissmagākais, ka šajā darbā nav licences.