– Ko jūsu pēctecis darīja nepareizi, ka “Auseklītis” nonāca līdz maksātnespējai? 15
– Manis dibinātajam un vadītajam SIA “Auseklītis” bija divpadsmit pelnoši iecirkņi un laikā, kad es biju uzņēmuma vadītājs, nebija neviena neapmierinātā investora. Neviena! Un arī tagad man neviens nevar tādu uzrādīt. AS “Auseklītis” Dzelmes kunga vadībā varēja loģiski turpināt strādāt. Iespējams, ka viņš par daudz sāka ņemt un par maz pelnīt. Nezināmu apstākļu pēc tika izpārdoti ļoti pelnoši iecirkņi – “Klosterpagrabs”, autoplacis, autodetaļu veikals, likvidēts autoserviss. Tad acīmredzot Dzelmes kungs vairs nebija spējīgs izpildīt savas parakstītās saistības. Bija jāmeklē vainīgais. Un tas bija ļoti ērts – Krisbergs, kurš traucēja daudziem.
– Uz sprieduma brīdi, kad jums tika piespriesta arī mantas konfiskācija, jums, izņemot mantotu māju, faktiski nekas nepiederēja. Grūti noticēt, ka pelnošās “Auseklīša” impērijas dibinātājs beigu beigās palicis pa nullēm.
– Nebeidzās pa nullēm. Man piesprieda divarpus gadus.
– Bet finansiāli?
– Finansiāli, protams. Vēl vairāk, ja parēķina, ko Dzelmes kungs ar savu darbību nodarījis – mūsu ģimenei tika nokrāpts vismaz pusmiljons latu.
– Ko jūs gribētu pateikt cilvēkiem, kuri uzticējās gan SIA “Auseklītim”, gan turpinājumā AS “Auseklītim”, beigās tomēr paliekot zaudētājos?
– Atvainojiet, Dzelmes kunga vadītā AS “Auseklītis” ieguldītājiem varu teikt tieši to pašu, ko Depozītu bankas, Baltijas bankas, Krājbankas u. c. noguldītājiem. Šis jautājums jāuzdod arī visām uzraugošajām iestādēm, arī valdībai, kura atdod pensijas fondu “Pareksa” glābšanai. Kāpēc man būtu jāatbild viņu vietā? Pat nevēlos atbildēt! Es savas saistības vienmēr esmu pildījis, pildu un arī ceru izpildīt nākotnē.
– Vai esat interesējies par to, cik un kādas summas cilvēki pazaudēja “Auseklīša” kraha dēļ?
– Pirmkārt, es to nevaru nekādi uzzināt, jo šajā firmā, kura bankrotēja – tātad AS “Auseklītis” – es nebiju ne akcionārs, ne ieņēmu kādus administratīvos amatus. Turklāt šie dati nekur nav publicēti. Arī vajadzības pēc šādas informācijas man nemaz nav, jo man nav nekādas saistības ar AS “Auseklītis”.
– Kā jūs vērtējat, vai šodien patērētājs ir vairāk aizsargāts nekā “Auseklīša” ziedu laikos 90. gados?
– Domāju, ka tieši pretēji. Man ir liela daļa klientu, kuri zvana un jautā: ko darīt, paņēmu ātro kredītu un tagad ir jāatmaksā neiedomājama summa. Jājautā, kur te ir patērētāju aizsardzība. Jo šeit taču ir skaidri redzams, ka tiek pelnīts. Labi pazīstu kādu cilvēku, kurš darbojas vienā populārā ātro kredītu uzņēmumā, tāpēc zinu dažas slepenās ailes viņu biznesa plānā. Proti, visi zaudējumi par nemaksāšanu ir jau iepriekš projektēti. Pierādījums? Nosauciet kaut vienu tiesas procesu, kur prasītājs ir ātro kredītu sniedzējs. Šādu procesu nav un nebūs! Jo tā peļņa ir tik iespaidīga, ka var sponsorēt hokeju, basketbolu un visu ko citu. No patērētāju naudas. Jo tie aizņēmēji, kuri ir godprātīgi, viņi pārdod pat īpašumus, lai nosegtu neapdomīgi paņemtu kredītu ar milzīgiem soda procentiem un pagarinājuma maksām. Tad vari būt labdaris un uz tiesu vari nestaigāt, jo tas taču bojātu uzņēmuma tēlu.
