– Lai vairītos no atbildības, dažs labs 90. gadu “baņķieris” muka no Latvijas. Vai neapsvērāt šādu “glābšanas plānu”? 15
– Draugi Austrālijā, Vācijā un Zviedrijā mani aicināja: brauc – tava lieta te slikti beigsies. Nebraucu! Jo te ir mana dzimtene. Un man bija taisnība. Bēgt nozīmētu pierādīt, ka ir par ko mukt. Priekš kam? Ja pret mani nebūtu tiesvedība, bet es pa tiešo ietu uz bankrotu, varbūt būtu citādi. Bet šeit bija princips: ja tu saki, ka es esmu nēģeris, nu nebēgšu pie nēģeriem – pierādīšu, ka esmu baltais cilvēks.
– Bet jūs mērķtiecīgi gājāt uz to, lai iekļūtu parlamentā un tikāt ievēlēts 6. Saeimā. Vai tā nebija sava veida cerība patverties no atbildības, gūstot nepieciešamo aizsardzību un politisko ietekmi?
– Kāpēc tad es to ietekmi neieguvu, bet cīnījos pret ietekmīgiem cilvēkiem? Uz Saeimu gāju ar utopisku domu, ka mana balss būs vajadzīga, lai parlaments tiešām strādātu tā, kā to paredz Satversme. Stulbi, bet fakts.
– Izlēmāt pamest savu gadiem loloto “Auseklīša” biznesu, lai darbotos parlamentā. Vai tā bija tikai vieglprātīga kļūda?
– Absolūta kļūda no manas puses. Es nenovērtēju pats sevi un pirmkārt to, ka man nepatiks pļurkstēt. Nenovērtēju, kur eju. 6. Saeima noteikti jau bija analoga tai, kāda tā ir šodien. Iespējams, ja es būtu “pareizi” rīkojies, man jau 5. Saeimā būtu bijis jābūt pie vietas un spēcīgi jānobremzē savs bizness, kuru vadītu mans ieliktenis, kurš man vakaros nestu konvertus uz māju. Tā laikam būtu bijis “pareizi” – tad nebūtu ne 1998. gada, ne jādomā par iztikas pelnīšanu šodien. Daudzkārt esmu analizējis, vai man bija iespēja nekļūdīties, ja gribēju savu dzīves gaitu iet tā, kā uzskatu par pareizu. Likums nosaka, ka, esot Saeimā, nevajag būt biznesā. Un es no biznesa aizgāju. Laikus meklēju savu aizvietotāju. Domāju, ka Juris Dzelme [AS “Auseklītis” vadītājs] salūza pie grūtībām un acīmredzot izmantoja to, ka viņu piesegs.
– Vai tolaik “Auseklītī” veiktie pārkārtojumi – tā pārveidošana no SIA uz AS līdz ar uzņēmuma vadības nodošanu J. Dzelmem – tomēr netika veikti, tā teikt, nelaba gala priekšnojautās? Paiet malā, lai glābtu savu ādu. Sak, Krisbergam ar to vairs nav nekāda sakara.
– Neņemiet ļaunā, bet šis jautājums man liekas glups. Nē, neglābu savu ādu! Tad jūs neesat lasījuši manus iesniegumus ģenerālprokuroram [Jānim] Skrastiņam par Dzelmes kunga pašdarbību, kad viņš nekontrolēti piekļuva pie siles – AS “Auseklītis”, kā arī par izpildītājiem, kas minēti manos iesniegumos. Tie prokuratūrā palika bez ievērības. Skrastiņš acīmredzot izvēlējās būt “pareizajā” pusē.
