Krindžot, IDK, vaibs – anglicismi pārņem ne vien jauniešu, bet arī pieaugušo valodu. Vai zini, ko tie nozīmē? 61
Jaunieši biežāk izmanto anglicismus, kas izsaka attieksmi pret izteikuma saturu, secinājusi Latviešu valodas aģentūra (LVA), noslēdzot valodas radošās darbnīcas skolās.
Šie vārdi un frāzes piešķir nozīmes niansi, piemēram, pauž šaubas, vienaldzību vai personīgo viedokli. Jaunieši ar anglicismu palīdzību pastiprina teikto vai izsaka izbrīnu.
No angļu valodas aizgūtu darbības vārdu izrādījies vairāk nekā īpašības vārdu. Parasti tie ir saistīti ar darbībām internetā, populāro kultūru un socializēšanos. Vislielāko atzinību ieguvis vārds “čilot” jeb atpūsties vienatnē vai ar draugiem.
Tikmēr jauniešu visbiežāk minētajam īpašības vārdam “cringe” latviešu valodā ir daudz iespējamo ekvivalentu, turklāt nozīmi nosaka konteksts – tas var nozīmēt gan “muļķīgi, dīvaini”, gan “stulbi” un pat “pretīgi”, skaidro LVA. To var lietot arī kā darbības vārdu – “krindžot” var nozīmēt “saviebt seju nepatikā”, “just apkaunojumu” vai “justies neveikli”.
Līdzīgi kā darbības vārdi, arī no angļu valodas aizgūtie lietvārdi ir saistīti ar populāro kultūru un jauniešu kultūru. Turklāt vairākiem vārdiem un vārdu savienojumiem latviešu valodā atrodami stabili ekvivalenti, piemēram, “gyms” jeb “treniņzāle”, “deadline” jeb “termiņš”, “podkāsts” jeb “raidieraksts”. Aizgūti arī populāri salikteņi un vārdu savienojumi, kas izplatījušies ar mīmu palīdzību, piemēram, “girlboss” jeb ambicioza un veiksmīga sieviete, kā arī “side eye” – skats uz kādu ar skepsi, aizdomām vai neticību. Daži aizguvumi plaši lietoti deminutīva formā, piemēram, “napiņš” no vārda “nap” jeb “diendusa”, “tripiņš” no vārda “trip” jeb “ceļojums”.
Jauniešu valodā nostiprinājies vārds “vaibs”, kas, pēc jauniešu domām, ietver plašāku nozīmju klāstu nekā piedāvātie latviešu valodas vārdi “noskaņa”, “atmosfēra”, “sajūta, ko iegūst, atrodoties noteiktā situācijā”. To var lietot kā vienskaitlī, tā daudzskaitlī, turklāt to var attiecināt gan uz pozitīvu, gan negatīvu pieredzi.
LVA norāda, ka liela daļa akronīmu – saīsinājumi, kas veidoti no vairāku vārdu sākumburtiem – jau nostabilizējušies gan jauniešu, gan pieaugušo valodā, piemēram, “IDK” jeb “es nezinu”. Taču daļa akronīmu ir jauni tieši Latvijas jauniešu valodā, piemēram, “OMW” jeb “esmu ceļā”, “NGL” jeb “nemelošu”, “TBH” jeb “ja godīgi”.
Lai izzinātu Latvijas jauniešu attieksmi pret valodu, LVA pērn no septembra līdz decembrim īstenoja jauniešu valodas tūri “Ņemot un dodot topu par citu”. Tās laikā tika apmeklētas 29 skolas.
