Krimu pārņem prokrieviskie spēki 3
Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs slēpjas Krievijā, bet Kremlis sola viņu aizsargāt. Krievijas interneta vietne “news.ru” ziņo, ka šodien Krievijas dienvidu pilsētā Rostovā pie Donas paredzēta Janukoviča preses konference.
Pēc tam, kad aptuveni simts cilvēku grupējums vakar agri no rīta ieņēma Krimas parlamenta un administrācijas ēkas apgabala galvaspilsētā Simferopolē, Ukrainas pagaidu iekšlietu ministrs Arsens Avakovs valsts drošības spēkos un policijā izsludinājis augstākās trauksmes līmeni, informē Ukrainas ziņu aģentūras. Tikmēr Kijevā parlaments izveidojis jaunās valdības koalīciju un apstiprinājis jaunos ministrus. Koalīcijā darbosies līdzšinējās opozīcijas partijas “Tēvzeme”, “Brīvība” un “Ukrainas demokrātiskā alianse par reformām” (“UDAR”), kā arī neatkarīgie deputāti. Koalīcijas līgumu parakstījuši 250 Ukrainas parlamentārieši, informē laikraksta “Ukrainskaja Pravda” interneta vietne. Par Ukrainas premjerministru apstiprināts Arsēnijs Jaceņuks no partijas “Tēvzeme”. Par viņu balsoja 371 deputāts no Ukrainas parlamentā jeb Augstākajā radā esošajiem 450 deputātiem. “Mūsu valsts atrodas uz ekonomiskā un politiskā sabrukuma sliekšņa. Pēdējo trīs gadu laikā bijusī valdība no Ukrainas finanšu sistēmas uz ārzonu kontiem pārskaitījusi aptuveni 70 miljardus dolāru. Esam noskaidrojuši, ka šī nauda tika izsniegta kā valsts garantijas pret aizdevumiem un pēc tam nozagta,” teica Jaceņuks, apstiprinot, ka valsti sagaida taupības pasākumi.
Paceļ Krievijas karogu
Jaceņuks arī paziņoja, ka šobrīd pastāv reāli draudi Ukrainas teritoriālajai vienotībai. Tie galvenokārt ir saistībā ar situāciju Krimā. Tur naktī uz ceturtdienu 120 bruņotu cilvēku grupa, kas sevi dēvē par Krimas pašaizsardzības vienību, ieņēma apgabala parlamenta un administrācijas ēkas un uzvilka virs tām Krievijas karogus. Ukrainas mediji vēsta, ka uzbrucēji bijuši aizsargkrāsas formās ar Krievijas ģerboņiem. Krimas tatāru nacionālās asamblejas pārstāvis Mustafa Jemilovs norādīja, ka iebrucēji Simferopolē ieradušies ar autobusiem no Sevastopoles, kur atrodas Krievijas Melnās jūras flotes bāze. “Tiek arī ziņots par Krievijas bruņutransportieru pārvietošanos dažādos virzienos. Esam saņēmuši ziņas, ka daudzās viesnīcās izmitinājušies krievu karavīri, kas ģērbušies civilajos tērpos,” sacījis Jemilovs. “Krievijas ģenerālkonsuls gan noliedz iesaistīšanos. Bet viņi reti saka taisnību.” Aculiecinieku internetā ievietotie videomateriāli apliecina, ka teju līdz pašai Simferopolei bija aizbraukuši septiņi Krievijas bruņutransportieri.
Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs aicinājis Krieviju atturēties no militāras iejaukšanās. “Es aicinu Krievijas Melnās jūras flotes militāro vadību neīstenot nekādus militāros manevrus. Jebkādus manevrus ārpus flotes bāzes, jo īpaši, ja tajos būs iesaistīta bruņu tehnika, mēs uzskatīsim par agresiju,” paziņoja Turčinovs. Ukrainas Ārlietu ministrija uz konsultācijām izsauca Krievijas sūtni Kijevā.
Sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” Krimas iedzīvotājs Leonīds Hazanovs, kurš ir etniskais krievs, stāstīja, ka ēkas ieņemšanas brīdī daži no bruņotajiem vīriešiem esot šaudījušies. “Mēs cēlām barikādes, lai aizsargātu parlamentu. Tad ieradās šie krievu vīri ar ieročiem… Mēs nokritām uz zemes, daži aizbēga. Viņi bija aptuveni 50, parlamentā iekāpa pa logu. Pajautāju vienam no viņiem, ko viņi vēlas. Tie atbildēja, ka paši grib pieņemt lēmumus, nevis darīt to, ko Kijeva liek,” pastāstīja notikuma aculiecinieks. “Tad ieradās miliči. Viņi izskatījās nobijušies.” Iebrucēji virs ieņemtajām ēkām pacēla Krievijas karogu, bet pirms tam tur plīvojošo Ukrainas karogu aizvāca.
Krievija Krimā žvadzina ieročus
Neskatoties uz to, ka ēka atrodas bruņotā grupējuma kontrolē, Krimas parlamenta deputāti tur turpina darbu. Viņi izplatīja paziņojumu, kurā Kijevā izveidoto valdību nodēvēja par “radikāliem nacionālistiem”, kas pie varas nākuši “ar bruņotu bandītu palīdzību”. Krimas parlamenta deputāti arī solīja rīkot referendumu “par autonomijas statusa pilnveidošanu un pilnvaru paplašināšanu”.
Dienu iepriekš Simferopolē pie vietējā parlamenta ēkas notika vērienīgas protesta akcijas. Daļa demonstrantu pauda atbalstu jaunizveidotajai valdībai, tikmēr krieviski runājošie demonstranti, rokās turot Krievijas karogus, pieprasīja atšķelšanos no valsts un pievienošanos Krievijai. Naidīgajās demonstrācijās diemžēl neiztika bez upuriem – divi cilvēki nogalināti un aptuveni 30 ievainoti, raksta angliski iznākošais Ukrainas laikraksts “Kyiv Post”.
Tikmēr no Ukrainas uz Krieviju aizbēgušais Janukovičs patvēries netālu no Maskavas esošajā sanatorijā “Barviha”. No tās viņš izplatījis paziņojumu, kurā uzsver, ka joprojām sevi uzskata par “leģitīmu prezidentu, kas ievēlēts demokrātiskās un godīgās vēlēšanās”. Viņš arī lūdzis Krievijas aizsardzību, un Maskava aizbēgušajam Ukrainas prezidentam to piešķīrusi.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Kremlis ir gatavs aizsargāt savu tautiešu tiesības un nekavējoties reaģēt, ja tās tiks apdraudētas. Šajās dienās netālu no Ukrainas robežas aptuveni 150 000 krievu karavīru piedalās pēkšņi izsludinātajās mācībās, lai pārbaudītu armijas kaujas gatavību. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs brīdinājis Krieviju, ka militāra iejaukšanās Krimā būtu “smaga kļūda”. “Valstij, kas iestājusies pret ārvalstu intervenci Lībijā un Sīrijā, un citviet, būtu svarīgi pašai ņemt vērā šos brīdinājumus,” paziņoja Kerijs. “Nedomāju, ka var pastāvēt šaubas par to, ka jebkāda veida militāra iejaukšanās, kas apdraudētu Ukrainas teritoriālo vienotību, būs smaga kļūda.” Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis Krimas valdības ēku ieņemšanu nodēvējis par “ļoti bīstamu spēli”. “Tas ir radikāls solis. Tiem, kuri to spēra, un tiem, kuri to pieļāva, jāsaprot, ka šādi sākas reģionālie konflikti,” paziņoja Polijas ārlietu ministrs.
