Krimu bīda uz Krieviju 4
Krievijas karavīru faktiski okupētā Krimas apgabala parlaments vakar slēgtā sēdē pieņēma lēmumu pievienoties Krievijas Federācijai. “Krimas parlaments lūdz Krievijas prezidentam un parlamentam izskatīt šo prasību,” teikts Krimas vietējo amatpersonu izplatītajā paziņojumā. Vienlaikus Krimas pašvaldība paziņoja, ka 16. martā notiks referendums, kurā savs verdikts par apgabala likteni būs jāpauž arī Krimas iedzīvotājiem.
Krimas lēmums – pretlikumīgs
Krimas likumdevēju lēmums sajūsmināja cilvēku pūli, kas pie parlamenta ēkas gaidīja sēdes noslēgumu. Likumdevēju lēmums tika sveikts ar sajūsmas saucieniem un kliedzieniem “Krievija! Krievija!” Krimas parlamenta deputāts Grigorijs Jofe sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” pastāstīja, ka 16. martā gaidāmajā referendumā apgabala iedzīvotājiem tiks uzdoti divi jautājumi. Pirmkārt, iedzīvotājiem tikšot jautāts, vai viņi grib, lai Krima kļūst par Krievijas sastāvdaļu kā federācijas subjekts. “Referenduma otrais jautājums būs, vai Krimai būtu jāatgriežas pie 1992. gada konstitūcijas, kas apgabalam piešķīra plašu autonomiju un deva tam faktisko neatkarību,” paskaidroja Jofe. Krimas vicepremjers Rustams Temirgalijevs apstiprinājis, ka apgabals ir gatavs arī rubļa zonas ieviešanai un ka Ukrainas īpašumi Krimā tiks nacionalizēti. “Viss privātais īpašums Krimā tiks pārformēts, ievērojot Krievijas likumu prasības,” paziņoja Temirgalijevs.
Ukrainas pagaidu ekonomikas ministrs Pavlo Šeremeta sarunā ar raidsabiedrību BBC apstiprināja, ka jaunajā valdībā netiek apsvērts, ko darīt, ja Krima pievienosies Krievijai, jo “mēs to uzskatām par antikonstitucionālu soli”. Ukrainas jaunā valdība norāda, ka vienīgais veids, kā tiesiskā ceļā var tikt izlemts Krimas liktenis, ir visu Ukrainu aptverošā referendumā. Tādējādi Krimā paredzētais referendums būtu pretlikumīgs. “Krimas varasiestādes ir neleģitīmas un lēmumus pieņem zem ložmetēju stobriem,” paziņoja Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs. Viņš arī norādīja, ka Ukrainas ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu par terorismu pēc tam, kad Krimas parlamenta un valdības ēku pagājušās piektdienas agrā rītā ieņēma bruņoti cilvēki.
No Krimas padzen ANO sūtni
Domājams, ka Krimas vietējās valdības lēmums vēl vairāk saspīlēs jau tā spriedzes pilno gaisotni Ukrainā. Vakar Ukrainas ziņu aģentūra “UNIAN” informēja, ka Krievijas karavīri turpināja nocietināt savas pozīcijas Krimas pussalā un pastiprināja tur esošo Ukrainas armijas bāzu blokādi. “Personas armijas formās, uz kurām nav nekādu atpazīšanas zīmju, nostiprina blokādi pie armijas bāzēm, konkrēti, rok tranšejas,” ziņo “UNIAN”. Šī ziņu aģentūra, atsaucoties uz Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābā sacīto, arī informē, ka Krimā atrodas Krievijas armijas 18. mehanizētās brigādes 1. bataljons “Austrumi”, kura bāze atrodas Čečenijā. Tāpat Krimā varētu būt izvietoti 31. desantnieku brigāde no Uļjanskas, kā arī armijas vienība no Krasnodaras apgabala.
Krimu bijis spiests pamest arī ANO sūtnis apgabalā Roberts Serijs no Nīderlandes. Viņš ziņu aģentūrai “Associated Press” pastāstīja, ka Krimas pussalu bija spiests pamest pēc tam, kad aptuveni 15 bruņoti vīri viņam draudējuši. “Viņiem esot bijis pavēlēts mani nekavējoties nogādāt lidostā. Sākotnēji to atteicos darīt,” pastāstīja Serijs. Pēc vairāku stundu atrašanās kādā Simferopoles kafejnīcā, kuru bija aplenkuši krievu aktīvisti, Serijs tomēr izlēma aizlidot no Krimas.
ASV soda Krievijas amatpersonas
ASV noteikušas vīzu liegumus tām Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras apdraud Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību, teikts Baltā nama izplatītajā paziņojumā. Iepriekš ASV noteica arī vīzu ierobežojumus Ukrainas amatpersonām, kuras saistītas ar represiju izmantošanu pret Ukrainas protestētājiem.
Vakar pirms Eiropas Savienības līderu ārkārtas saieta Briselē ar bloka amatpersonām tikās Ukrainas pagaidu premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. “Kijeva meklē konfliktam politisku risinājumu. Tāpēc mēs paļaujamies uz Krieviju, ka arī tā gribēs atrisināt šo konfliktu, sacīja Jaceņuks. ES valstu vidū joprojām valda nevienprātība, kā vērsties pret Krievijas agresiju. Ja Austrumeiropas valstis galvenokārt runā par sankciju noteikšanu pret Krieviju, Rietumeiropas valstis, tostarp bloka smagsvars Vācija, uzstāj uz konflikta risināšanu sarunu ceļā. Pirms līderu saieta Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka “Eiropas līderiem jāsaprot, ka nav pieļaujama jauna Eiropas kartes pārdalīšana – tā, kā notika Otrā pasaules kara laikā”. “Vispirms Ukraina, vēlāk Moldova, un beigu beigās var pienākt arī Baltijas valstu un Polijas kārta,” brīdināja Grībauskaite. Viņasprāt, Krievija savas starptautiskās saistības pārkāpusi ne tikai ar savu darbību Krimā, bet arī ar karaspēka mācībām, kas bez iepriekšēja brīdinājuma rīkotas Kaļiņingradā, kur tika izmantots taktiskais bruņojums. “Mēs redzam, ka Krievija visur rīkojas neatbilstoši starptautiskajiem standartiem,” vakar paziņoja Lietuvas prezidente.
