Kriminālprocesā vērtēs amatpersonu atbildību par Latvijas nepiedalīšanos izstādē “Expo Milano” 0
Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu, kurā tiks vērtēta amatpersonu rīcība saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē “Expo Milano”.
Prokuratūras mājaslapā ievietotais paziņojums liecina, ka Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors pēc Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes materiālu izvērtēšanas šodien sācis kriminālprocesu.
Kriminālprocess sākts par valsts amatpersonu izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, iztērējot valsts finanšu līdzekļus 1 173 312 eiro apmērā un nepiedaloties izstādē “Expo Milano 2015”.
Lieta nosūtīta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei tālākai procesa virzīšanai.
Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) preses sekretārs Arno Pjatkins aģentūrai LETA atzina, ka Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas par to, pret kuru personu vai personām sākts kriminālprocess.
Pjatkins atzina, ka Ekonomikas ministrija Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības “Expo Milano 2015” projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.
Kā ziņots, Latvijas dalības “Expo Milano 2015” projekta organizēšanā pieļauti būtiski pārkāpumi, tika secināts EM sāktajā dienesta pārbaudē. Pārbaudes rezultātā tika ierosināta disciplinārlieta pret sešām EM amatpersonām, trīs no tām – departamentu direktores – atstādinātas no amata. Dienesta pārbaudēs komisija konstatējusi, ka projektam par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē “Expo Milano 2015” nav nodrošināta atbilstoša un efektīva vadība un nav pietiekami vērtēti Latvijas dalības izstādē “Expo Milano 2015” iespējamie organizācijas modeļi un to riski, kā arī ir konstatēti būtiski trūkumi projektam piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrolē.
Komisija konstatējusi arī citus pārkāpumus, tostarp termiņu neievērošanu projekta sākuma fāzē, neatbilstoši veiktus iepirkumus, noslēgtus nekvalitatīvus līgumus un neatbilstošu to izpildes uzraudzību.
Iepriekšminētās darbības nav ļāvušas projektu īstenot sākotnēji paredzēto budžeta izmaksu apjomā, termiņos un kvalitātē, secinājusi komisija. Dienesta pārbaudes komisijas detalizēts ziņojums tika nosūtīts izvērtēšanai tiesībsargājošām iestādēm.
