Kriminālatbildība OIK lietās varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām 1
Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām kriminālatbildība varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām.
Tā otrdien Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Viņš gan norādīja, ka vērtētas tiek daudzu amatpersonu darbības, bet ne vienmēr kāda darbība izraisa kriminālatbildību.
VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs skaidroja, ka ONAP visas ar OIK sistēmu izmeklējamās lietas ir sadalījusi trīs blokos.
Pirmajā blokā iekļautas lietas, kuras saistītas ar tā dēvētajām “konteineru shēmām”.
“Šīs lietas saistās ar to, ka uzņēmumi, kuri nebija sākuši reālu ražošanu, taču nevēlējās zaudēt OIK atļauju, uzstādīja pārvietojamās konteineru stacijas, lai formāli izpildītu prasības,” skaidroja Mundurs.
Viņš norādīja, ka šajā blokā kriminālprocesi tika sākti jau 2017.gada rudenī un patlaban viens kriminālprocess jau ir nosūtīts prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai un patlaban jau ir nonācis līdz tiesai. Vēl viens kriminālprocess par septiņām koģenerācijas stacijām patlaban jau atrodas finiša taisnē.
Otrajā blokā tiek izmeklētas lietas, kuras saistītas ar krāpšanos ar pašpatēriņa skaitļiem.
Šajā blokā aktīvajā izmeklēšanas stadijā ir četri kriminālprocesi par septiņām koģenerācijas stacijām, bet viens kriminālprocess jau ir nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai un jau nonācis tiesā.
Savukārt trešajā blokā tiek izmeklēta vairāku Ekonomikas ministrijas amatpersonu atbildība par krāpniecisku darbību pieļaušanu OIK sistēmā.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieaicinātais konsultants – deputāts Ivars Zariņš (S) – vērsa policijas pārstāvju uzmanību uz to, ka “konteineru shēmas bija līdz konveijera līmenim izstrādāts process un pat vēstules no Ekonomikas ministrijas bija vienādas”.
Tāpat Zariņš uzsvēra, ka krāpšanos ar pašpatēriņu var viegli atklāt, salīdzinot stacijas ražotāja instrukcijā norādītos pašpatēriņa skaitļus ar pašu uzņēmēju norādītajiem skaitļiem.
“Ražotāji instrukcijā norāda, ka pašpatēriņam jābūt ap 20%, taču uzņēmēji nereti norādīja, ka pašpatēriņš ir tuvu 0%. Šis ir indikators, pēc kura var viegli pateikt – bijusi krāpšanās, vai nav bijusi,” skaidroja Zariņš.
VP priekšnieks Ints Ķuzis gan norādīja, ka kriminālprocesos nevar darboties pēc analogu principa.
“Katra atsevišķa lieta ir jāizmeklē un jāpierāda – ir tur bijis noziedzīgs nodarījums vai nav,” skaidroja Ķuzis.
Deputātu vaicāts, vai ONAP izmeklēšanas grupai ir nepieciešams kāds atbalsts, Ķuzis norādīja, ka OIK lietas ir viena no galvenajām prioritātēm un tām tiek veltīti visi resursi.
“Resursu pietiek, ja būs nepieciešami finansiālie resursi kādām specifiskām ekspertīzēm, tad tos prasīsim,” sacīja Ķuzis.
Mundurs piebilda, ka ONAP izmeklēšanas laikā ir jau pārbaudījis visas 400 OIK sistēmas stacijas un aptuveni 100 stacijas ir tādas, par kurām varētu tikt sākti kriminālprocesi.
“Primāri izmeklējam tās lietas, kur valstij radītie finansiālie zaudējumi ir vislielākie,” sacīja Mundurs.
Kā ziņots, OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais šobrīd izveidotās sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt atbildīgos šādas sistēmas izveidē, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu šādu sistēmu veidošanos nākotnē.
