Krimas vēstures grāmata sanikno Krimas tatārus 1
Krimas tatāru sabiedrības sašutumu izraisījusi jaunā Krimas vēstures mācību grāmata 10. klasei, kurā uzsvērts, ka Krimas tatāri Otrā pasaules kara gados vāciešus sagaidījuši kā atbrīvotājus, “ar ziediem, cienāja ar augļiem un vīnu”, bet kopējais vācu pusē dažādās vienībās karojušo šīs tautības pārstāvju skaits sasniedzot 20 tūkstošus.
“Vairums tatāru iedzīvotāju pret vāciešiem izturējās lojāli, bet daudzi arī aktīvi tiem palīdzēja,” teikts mācību grāmatā.
Krimas tatāri tajā aprakstīti kā aktīvi kolaboranti, musulmaņi, kas ienīduši padomju varu un krievus.
Līdz ar to visu Krimas tatāru deportācija no Krimas pussalas 1944. gada maijā bijis visnotaļ attaisnojams pasākums.
“Tas viss izsauc neuzticību pret Krimas tatāriem. Iedomājieties, kāda varētu būt skolēnu reakcija uz šādu informāciju jauktajās klasēs, kur mācās dažādu tautību pārstāvji,” Krievijas mediji citē Krievijā valdošās partijas “Vienotā Krievija” Valsts domes deputātu Ruslanu Balbeku, kurš pieprasījis attiecīgo nodaļu vai nu pilnībā pārrakstīt vai vispār izņemt no mācību grāmatas.
Balbeks uzsvēris, ka stāsti par Krimas tatāru masveida lojalitāti vācu okupācijas varai ir “apšaubāmi”.
Vairums Krimas tatāru dienējuši PSRS armijas rindās un karojuši visās frontēs, kamēr šo faktu grāmata noklusē, tā vietā akcentējot uzmanību uz tiem, kuri atbalstīja vāciešus.
Grāmatu sagatavojusi Krimas Izglītības ministrija, tāpēc Krimas tatāru padome vērsusies pie promaskaviskās Krimas administrācijas ar lūgumu izņemt jau nodrukāto grāmatu no visām skolām un bibliotēkām, lai “novērstu iespējamās provokācijas, ksenofobijas propagandu, mēģinājumus attaisnot Krievijas Federācijas tautu deportācijas”. Pretējā gadījumā sekas varētu būt miera starp dažādām tautām sagraušana Krimā.
Jāpiebilst, ka pēc pašu Krimas tatāru organizāciju savāktajām ziņām 1944. gadā ar Staļina pavēli tika deportētas 112 078 ģimenes jeb 423 100 cilvēku no kuriem gandrīz puse pusotra gada laikā nomira izsūtījumā necilvēcīgo apstākļu dēļ.
Mācību grāmatas strīdīgās nodaļas autors ir vietējais politologs Aleksandrs Formančuks. Deputāts Balbeks pieprasījis viņa atvainošanos, piedraudot ar vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs. Savukārt Formančuks paziņojis, ka negrasās kādam atvainoties, jo esot izklāstījis vēsturiskus faktus. Turklāt atvainošanās nozīmētu netiešu kolaboracionistu reabilitāciju.
Jāpiebilst, ka Krimas vēsturnieks Sergejs Gromenko, jau pirms vairākiem gadiem aizrādīja, ka Krievijā parasti piesauktie “20 tūkstoši” Krimas tatāru, kas kara laikā it kā esot masveidā dezertējuši no sarkanās armijas un pieslējušies vāciešiem, ir mīts. Labākajā gadījumā vācu pusē 1942./1943. gadā dienēja ap 3500 tatāru. Savukārt minētie 20 tūkstoši ir kopējais, noapaļotais PSRS armijā dienējušo visu Krimas tatāru skaits.
Krimas izglītības un zinātnes ministre Natālija Gončarova tikmēr žurnālistiem skaidrojusi, ka runa ir nevis par mācību grāmatu, bet zinātniski metodisku mācību līdzekli, bet par nodrukātās tirāžas izņemšanu “nav runas”.
