Krimas aneksiju atveido monētā 7
Krievijā joprojām nebeidz jūsmot par Ukrainai atņemto Krimas pussalu, sakot, ka tādējādi “Krima ir atgriezusies mājās”. Krimas aneksija pacēlusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitātes reitingus nebijušos augstumos. Saskaņā ar Levadas centra datiem marta beigās teju 80 procenti Krievijas iedzīvotāju atbalstīja sava prezidenta politiku. Tas ir augstākais Putina atbalsta reitings pēdējos trīs gados. Paužot pateicību Putinam par uzjundītajām krievu nacionālisma jūtām, Čeļabinskas pilsētas monētu kaltuve izdevusi īpaši Kremļa saimniekam veltītas monētas. Uz hokeja ripas izmēra monētas vienas puses attēlota Putina seja, bet uz otras – Krimas pussalas karte.
Krimas aneksijai veltīto monētu izveidojusi Čeļabinskas naudas kaltuve “Art Grani”. “Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju ir vēsturisks notikums, ko mēs nolēmām atveidot īpašu monētu kolekcijā,” sarunā ar Krievijas ziņu aģentūru “Itar-Tass” sacīja kaltuves direktors Vladimirs Vasjuhins. Maskavas laikraksts “Komsomoļskaja pravda” raksta, ka vienu kilogramu smago monētu skaits ir ierobežots – tikai 25. Monētas ar Putina seju nevarēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, jo uz tām nav norādīta to nominālvērtība. Tās būs suvenīrs Krimas aneksijas nosvinēšanai. Monētas jau nodēvētas par “krievu zemju savācēju”. Šis izteikums tradicionāli ticis attiecināts uz Ivanu IV jeb Ivanu Bargo, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami palielināja Krievijas impērijas teritoriju. Vasjuhina ieskatā arī Putins nodemonstrējis “vieda stratēģa un politiķa īpašības”, kad viņš “Krimu atgriezis mājās”. Līdzīgas monētas 1938. gada martā tika izdotas arī nacistiskajā Vācijā, kad tādā pašā veidā par Austrijas pievienošanu Vācijai tika godināts Ādolfs Hitlers.
Vienlaikus Krievijas Aizsardzības ministrija sākusi pasniegt īpašas medaļas “Par Krimas atgriešanu”. Lēmums par šādu medaļu izveidi esot pieņemts uzreiz pēc tam, kad Putins parakstīja lēmumu par Krimas pievienošanu Krievijas teritorijai. Medaļa jau pasniegta patvaļīgi ieceltajam Krimas premjerministram Sergejam Aksjonovam, kā arī Krievijas Melnās jūras flotes vadībai, krievu jūras kājniekiem un Ukrainā jau izformētās specvienības “Berkut” kaujiniekiem. Te atkal jāpiebilst, ka līdzīga pamatojuma dēļ nacistiskajā Vācijā 1938. gadā 1. maijā tika izveidotas medaļas par Austrijas pievienošanu Vācijai. “Anšlusa medaļa” tika pasniegta tiem austriešiem, kuri sadarbojās ar nacistiem, kā arī tā laika Vācijas amatpersonām un vērmahta un “SS” karavīriem, kuri iesoļoja Austrijā. Kopā tika pasniegtas vairāk nekā 300 tūkstoši šādu medaļu.
Starptautiskā sabiedrība un pasaules lielvaras skaļi nosodījušas Kremli par Krimas aneksiju. Krievija apsūdzēta par starptautisko likumu klaju pārkāpumu un citas valsts robežas izmainīšanu ar militāru spēku. Ukrainā izvērstās agresijas dēļ pret Krieviju noteiktas sankcijas, un Putina politika likusi NATO vairāk rūpēties par savu dalībvalstu drošību. Turklāt ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis Maskavu, ka pret to varētu noteikt jaunas sankcijas, ja tā turpinās neievērot pagājušajā nedēļā Ženēvā panākto vienošanos, kas nosaka, ka prokrieviskajiem separātistiem ir jāatbrīvo Doņeckas apgabala vairāku pilsētu ieņemtās administrācijas ēkas.
Ukrainas spēka struktūras īstenotajā pretterorisma operācijā pret prokremliskajiem bruņotajiem kaujiniekiem Doņeckas apgabala Slavjanskas pilsētā vakar krituši pieci separātisti, teikts Iekšlietu ministrijas paziņojumā.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varas iestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas drošības dienests aizturējis divus Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pulkveža Igora Strelkova vadītās diversantu grupas biedrus, kas organizējuši administratīvo ēku sagrābšanu Doņeckas apgabala pilsētās. Krievijā netālu no Ukrainas robežas fiksēta Krievijas tanku pārvietošanās. Krievija vakar sākusi jaunas militārās mācības Ukrainas pierobežas rajonos, to saistot ar Ukrainas izvērsto pretterorisma operāciju, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Ukrainas drošības spēki vakar apturējuši pretterorisma operāciju separātistu kontrolētajā Slavjanskas pilsētā Krievijas iebrukuma draudu dēļ, vēsta laikraksts “Kyiv Post”, atsaucoties uz avotiem drošības dienestos.
