Krimā atskan pirmie šāvieni 0
Vakar dienas pirmajā pusē Ukrainas notikumu kontekstā lielākā uzmanība tika veltīta Krimā esošajam Belbekas lidlaukam. Tur esošajā militārajā bāzē joprojām atradās aptuveni desmit Ukraiņu armijas karavīru, kad to aplenca ar automātiskajiem ieročiem bruņotie Krievijas armijas karavīri. Vēlāk aptuveni 300 neapbruņotu ukraiņu karavīru mēģināja ieiet lidlauka bāzē, taču viņiem to liedza krievu karavīri, gaisā raidot vairākus brīdinājuma šāvienus un draudot ieročus pavērst pret neapbruņotajiem ukraiņiem. Arī sarunas nevedās. Krievu karavīri atteicās ukraiņiem atdot Belbekas lidlauku. “Viņi ir gatavi karam,” sarunā ar izdevuma “Kyiv Post” korespondentu sacīja Ukrainas armijas virsnieks Andrijs Matčenko.
Kerijs ierodas Kijevā
Ukrainas parlaments jeb Augstākā rada vakar pieņēma ziņojumu, kurā aicināja Krieviju atvilkt savu karaspēku tā pastāvīgajās dislokācijas vietās Krimas pussalā. Šādu paziņojumu atbalstīja 239 no 331 klātesošā likumdevēja. “Aicinām Krieviju pārtraukt jaukties mūsu valsts iekšējās lietās. Savukārt Viktora Janukoviča izdošana paātrinātu attiecību normalizāciju mūsu valstu starpā,” uzsvēra Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs, piebilstot, ka tikai un vienīgi Ukrainas parlaments ir tiesīgs lemt par ārvalstu karaspēka ievešanu valstī. “Nekādas provokācijas nevar tikt īstenotas neviena pilsoņa, pat eksprezidenta paziņojuma aizsegā,” paziņoja Turčinovs, norādot uz atklātībā nonākušo Janukoviča iesniegto rakstveida lūgumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurā viņš aicina Ukrainā ievest Krievijas karaspēku.
Atbildot Krievijas agresijai pret Ukrainu, ASV paziņojušas, ka gatavojas pārtraukt militāro sadarbību un tirdzniecību ar Krieviju. “Kaut arī mēs augsti vērtējam attiecības ar Krieviju, ņemot vērā pēdējos notikumus Ukrainā, ir pieņemts lēmums pārtraukt visus militāros kontaktus starp ASV un Krieviju. Tas nozīmē izbeigt kopīgās mācības, divpusējās sanāksmes, kara flotes delegāciju apmaiņu un kopīgās konferences,” teikts Pentagona izplatītajā paziņojumā. Tāpat ASV amatpersonas atklājušas, ka tiks apturētas gaidāmās sarunas ar Krievijas valdību par tirdzniecību un investīcijām, kuru mērķis bija nodrošināt plašākas komerciālās un tirdzniecības attiecības. Vakar Kijevā ieradās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, lai spriedzes pilno situāciju pārrunātu ar Ukrainas pagaidu prezidentu Turčinovu. Viņš arī varētu Ukrainai piedāvāt vienu miljardu dolāru lielu aizdevumu. Kerija pirmā pieturas vieta bija nesenajās sadursmēs bojā gājušo protestētāju piemiņas vieta.
ES nesodīs Krieviju
Tikmēr Eiropas Savienības amatpersonas apstājušās pie Krievijas īstenotās Krimas okupācijas nosodīšanas. Ziņu aģentūras “AFP” rīcībā nonākusi informācija apliecina, ka Britānijas valdība nenoteiks sankcijas Krievijas uzņēmējiem. “Apvienotajai Karalistei nevajadzētu atbalstīt tirdzniecības sankcijas vai krieviem slēgt Londonas finanšu centru,” teikts aģentūras rīcībā nonākušajā dokumentā. Londona ir ļoti iecienīta Krievijas turīgāko uzņēmēju vidū. Britānijas galvaspilsētas bankas un finanšu centri allaž mēģinājuši piesaistīt krievu uzņēmēju naudu.
Skarbus vārdus Eiropas Savienības politikai veltījusi interneta vietne “politico.com”. Tā norāda, ka Maskava vairs nebaidās no Eiropas valstu nosodījuma, jo vairāku gadu garumā Krievijas varas elitei izdevies uzpirkt Rietumeiropas amatpersonas. “Krievijas Centrālā banka ir aprēķinājusi, ka divas trešdaļas no 56 miljardiem dolāru, kas 2012. gadā aizplūda no Krievijas uz Rietumiem, iegūtas naudas atmazgāšanas un nodokļu krāpniecības ceļā. Šī nauda spodrina angļu baņķierus. Teorētiski tas krievus padara ievainojamus. ES varētu sākt izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas shēmām, liegt vīzas, nogriezt šo naudu. Taču Eiropas valdības nespēj pat izveidot Magņitska sarakstu,” secina “politico.com”.
Putins gatavs iebrukt Ukrainā
Vakar pirmo reizi kopš varas maiņas Ukrainā ar Krievijas žurnālistiem tikās Putins. “Mēs negrasāmies karot ar ukraiņu tautu. Ja mēs pieņemsim tādu lēmumu, tad tikai savu pilsoņu aizstāvībai. Mēs vienmēr darbojamies leģitīmi,” sacīja Putins. Viņš uzsvēra, ka Ukrainā, tostarp Krimā, nav ievesta Krievijas armija, jo “šobrīd nav bijusi tāda nepieciešamība”, tomēr šādu iespējamību viņš neizslēdza. “Lai tikai ukraiņu armija pamēģina šaut uz sievietēm un bērniem, aiz kuru mugurām nostāsies mūsu karavīri,” prātoja Kremļa saimnieks. Putins arī apgalvoja, ka joprojām par Ukrainas leģitīmo prezidentu uzskata Janukoviču, bet Ukrainas jauno valdību un tās atbalstītājus nodēvēja par “neonacistiem, nacistiem, antisemītiem”. Viņš arī apsūdzēja rietumvalstis, ka tās atbalstījušas nekonstitucionālu varas maiņu. Kāda žurnālista taujāts, vai Krievijas karavīri piedalās operācijās Krimā, Putins paziņoja: “Nē, nepiedalās. Tur ir daudz militāru formu, kas ir līdzīgas.” Jāpiebilst, ka iepriekš telefonsarunā ASV prezidentam Barakam Obamam Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka viņai šķitis, ka “Putinam nav saiknes ar realitāti” un ka viņš dzīvo “citā pasaulē”.
