Krievvalodīgie – instruments spriedzes radīšanai 0
Igaunijas drošības policija “Kapo” nākusi klajā ar ikgadējo ziņojumu, kurā pārskatīta dienesta darbība pagājušajā gadā un identificēti galvenie draudi valsts drošībai – Krievijas darbības, korupcija, starptautiskais terorisms.
Pamatojot publiskai apskatei pieejamo pārskatu, “Kapo” priekšsēdētājs Raivo Aegs raksta, ka “mūsu mērķis ir ne tikai ar slepenu informāciju iepazīstināt izredzētas amatpersonas, bet veidot dialogu ar mūsu konstitucionālo uzraugu – tautu”. “Mēs gribam iepazīstināt cilvēkus ar drošības draudiem, kādi pastāv Igaunijai. Tādējādi mēs uzdrošināmies būt tik atvērti, cik iespējams, un tik piesardzīgi, cik nepieciešams,” ziņojuma ievadā raksta Aegs.
Liela daļa pārskata atvēlēta Krievijas specdienestu un Kremļa sponsorēto organizāciju darbības analīzei.
Igaunijas drošības policija norāda uz riskiem, kādus rada Maskavas izvērstā tā dēvēto tautiešu politika un “maigā vara” valstīs, kuras tā uzskata par savu “ietekmes teritoriju”. Tāpat “Kapo” brīdina par Krievijas Federālā drošības dienesta aģentiem, kuri aktīvi nodarbojas ar spiegu vervēšanu Igaunijā.
Nesen Krievija atklāti paziņoja, ka “tautiešu kustību” izmantos savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Uz to norāda arī “Kapo”, skaidrojot šīs politikas vadlīnijas. “Maskava krievvalodīgo diasporu izmanto, lai īstenotu savas intereses, tostarp iedragātu vietējo valsts iestāžu darbu, kā arī iejauktos neatkarīgu valstu iekšējās lietās,” skaidrots Igaunijas drošības policijas ziņojumā. “Nepieciešamību aizsargāt tautiešu intereses tā izmanto galvenokārt kā attaisnojumu mēģinājumos diktēt savus noteikumus.”
Kā norāda “Kapo”, patiesībā Krievijas tautiešu politikas autori ir noraizējušies par to, ka Igaunijā dzīvojošās minoritātes aizvien vairāk integrējas, tostarp apgūst valsts valodu, turpina studijas Igaunijā, piedalās valsts aizsardzības pasākumos un iesaistās pilsoniskajā līdzdalībā. “Tautiešu politikas galvenais mērķis ir saglabāt padomju laikā iemantoto krievu valodas īpašo statusu. Krievija cer saglabāt ilgtermiņa ietekmi Baltijas valstīs. Tā cenšas mobilizēt krievvalodīgo sabiedrības daļu, lai valstīs radītu politisku spriedzi,” skaidro “Kapo”. “Šādu mērķu vadīti, Krievijas vēstniecības darbinieki tiekas ar vietējiem aktīvistiem, ar tā saucamajiem antifašistiem, piedāvājot viņiem gan finansiālu, gan politisku atbalstu. Tādējādi Maskava mēģina kavēt krievu kopienas etnisko un lingvistisko integrāciju, kā arī iekļaušanos Igaunijas izglītības sistēmā.”
“Kapo” pārskatā runāts arī par Krievijas “maigo varu”, kas nozīmē mēģinājumus ietekmēt notikumus Igaunijā, izmantojot informatīvo telpu un pilsonisko sabiedrību.
“Savā propagandā, piesaucot nesenu vēsturi, Krievija mēģina attaisnot savu ietekmes sfēru un intereses citās valstīs. Vairākus gadus Krievija mēģinājusi interpretēt vēsturi tā, lai sevi pasniegtu kā lielvalsti. Diemžēl līdz šim tā nav spējusi atbrīvoties no padomju mantojuma un Staļina laika vērtībām,” raksta “Kapo”.
“Joprojām redzam selektīvu pielaidi arhīvu materiāliem. Krievija ierobežo vēsturniekus, kuriem dod piekļuvi arhīviem. Tā joprojām atsakās atzīt vardarbīgo Baltijas valstu okupāciju un mēģina attaisnot komunistu represijas. Turklāt tie, kas iebilst Krievijai, nekavējoties tiek apsūdzēti vēstures falsificēšanā un nacisma atbalstīšanā.”
Uzziņa “Kapo” identificētās Krievijas specdienestu interešu jomas Igaunijā * Igaunijas iekšpolitika: notikumi, tendences, politisko lēmumu pieņēmēji, vēlēšanas, * tiesībsargājošās iestādes, drošības dienesti, * Igaunijas ekonomiskie panākumi: eiro ietekme, enerģētiskā sektora attīstība, * aizsardzības spējas un starptautiskā sadarbība, Igaunijas aizsardzības industrija, * Igaunijas loma ES un NATO, * kibertelpa, elektroniska pieeja slepenai informācijai. |
