Krievu valodu bīda uz ES 8
Pagājušās nedēļas beigās Krievijas parlamenta apakšpalātas jeb Valsts domes deputāts Aleksejs Žuravļovs iepazīstināja likumdevējus ar plāniem izveidot kustību, kuras mērķis ir panākt, lai krievu valodai tiktu piešķirts Eiropas Savienības oficiālās valodas statuss. Jau vairākus gadus ES dalībvalstīs dzīvojošās krievu kopienas shēmojušas iespējas blokā stiprināt krievu valodu. Tagad par to sola parūpēties arī Krievijas parlaments.
“Iniciatīva par oficiālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai var kļūt par realitāti, pamatojoties uz labojumiem ES likumos, kas paredz, ka dalībvalstu pilsoņi var rosināt kādai valodai piešķirt oficiālās valodas statusu, ja par šādu priekšlikumu parakstījies viens miljons bloka iedzīvotāju,” Krievijas laikrakstam “Izvestija” skaidroja Žuravļovs. Savu iniciatīvu par parakstu vākšanu viņš virza caur Krievijas valsts aģentūru sadarbībai ar NVS valstīm, kas ir atbildīga arī par tautiešu politiku ārvalstīs. Žuravļovs iecerējis tuvākajā laikā izveidot darba grupu un tad arī pilsonisko komiteju, kurai būs jāvāc paraksti atbalstam par to, lai krievu valodai ES tiktu piešķirts oficiālās valodas statuss. Sarunā ar Krievijas medijiem Valsts domes deputāts izteicies, ka viņa aktivitātes, visticamākais, gūs atbalstu visās ES dalībvalstīs. Lielākās cerības viņš liek uz Baltijas valstīm un Vāciju, kuras iedzīvotāju daļa arī zinot krievu valodu, informē ziņu aģentūra “RIA Novosti”. Žurovļovs, kurš ir arī Krievijas Valsts domes aizsardzības komitejas loceklis, nesen nodibināja “mēreni nacionālistisku” partiju “Tēvzeme”.
Tiesa, Krievijas parlamentā atrodami arī šādas iniciatīvas kritiķi. Deputāts Igors Morozovs uzskata, ka ES amatpersonas jebkurā gadījumā atrastu ieganstu nepiešķirt krievu valodai oficiālo statusu, tāpēc šādām iniciatīvām nav lielas jēgas.
Jau vairākus gadus Eiropas Parlamentā par to, lai krievu valodai ES tiktu piešķirts oficiālās valodas statuss, mēģina cīnīties EP deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka, kura ir arī 2005. gadā izveidotās Eiropas krievu alianses priekšsēdētāja. Ar viņu šajā sakarā aprunājusies raidsabiedrība “Voice of Russia”. Sarunā ar to krievu valodas aktīviste prātoja, ka parakstu vākšana par oficiālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai varētu sākties nākamā gada pavasarī.
Saskaņā ar ES likumiem paraksti par oficiālās valodas statusa piešķiršanu jāsavāc vismaz septiņās bloka dalībvalstīs. Turklāt katrā valstī obligātais parakstu skaits ir atšķirīgs. Piemēram, Latvijā nepieciešami vismaz 5000 parakstu, Igaunijā – 4500, bet Vācijā – 74 tūkstoši. Ja nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts, iniciatīvu izskatīšanai varēs iesniegt Eiropas Komisijā.
