Krievu TV smagā artilērija saņem nepelnīti maz soda, “Mājas Viesim” uzsver eksperti 6
Nekā jauna – atzinuši Krievijas metodoloģijas pētnieki. Pirms trīs gadu desmitiem KGB* attīstīts paņēmiens, ko sauc par refleksīvo kontroli, kad, zinot oponenta vēlmes, iedod viņam tādus kairinājumus jeb signālus, lai panāktu vajadzīgo reakciju un rīcību. Ko darīt “oponentam”? Atrast savu sudraba lodi.
Tās meklēšanā “Mājas Viesī” aicināti piedalīties: Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors ANDIS KUDORS, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs JĀNIS SĀRTS, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks ULDIS LIELPĒTERS, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore RITA RUDUŠA un Anglikāņu baznīcas mācītāja JĀNA JĒRUMA-GRĪNBERGA.
Nepelnīti maz sodu no Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) saņēmusi Krievijas televīzijas programmu smagā artilērija. Kopš 2014. gada tikai šopavasar otrreiz pieķerta un slēgta uz pusgadu “Rossija RTR” – par naida kurināšanu un aicinājumiem uz karadarbību. Nupat brīdinājums par meliem Krievijas TV “Rossija 24” ziņu sižetā, kurā pieņēmumi par Latvijā it kā plānotu koncentrācijas nometņu veidošanu tā saucamajai piektajai kolonnai tika pasniegti kā fakti, izteikts kabeļtelevīziju operatoriem.
R. Ruduša uzskata, ka NEPLP ļoti būtiski pietrūkst jaudas un mandāta apjomīgam monitoringam. Līdz 2015. gadam ar piešķirto naudu padomes monitoringa centram pietika, lai noskatītos 2%, bet kopš pērnā gada – 6% tikai no Latvijā veidotajiem raidījumiem.
– Jābūt daudz stingrākiem noteikumiem, un problēma jārisina Eiropas līmenī. Kāpēc ļaut svešā valstī reģistrētai programmai dzīvot vietējā reklāmas tirgū, – norāda R. Ruduša.
A. Kudors spriež, ka slēgšanu būtu pelnījusi arī “NTV Mir”, kas neko daudz neatšķiroties no “RTR”, tāpat “PBK” Krievijas ziņas nav pelnījušas, ka tās rāda Eiropā. Skeptiķiem, kas novelk – ko tas līdz, gan jau dabūs aizliegto programmu citur – viņš nepiekrīt.
– Vai mums ir dati par to, ka Latvijas krievvalodīgie seniori, kas skatījās “RTR”, tūlīt atradīs internetā šo kanālu? Es šaubos!
Kā rīkoties vietējiem medijiem Krievijas informatīvā uzbrukuma laikā – mainīt taktiku atbilstoši apstākļiem?
R. Ruduša stāsta, ka populārākajos Ukrainas kanālos novērojusi iekrāsotas, pret Krieviju vērstas agresīvas ziņas, kas varbūt absolūti neatbilst objektīvas žurnālistikas standartiem.
– Taču tas notiek reālas karadarbības laikā, un es būšu pēdējais cilvēks, kas kādu kritizēs par to, kā dzīvot kara apstākļos.
Uz Latvijas informatīvo telpu no austrumu puses nāk masīvs spiediens, taču tas nenozīmē, ka mums jāatbild ar to pašu, norāda BMIC vadītāja. Nopietnākos gadījumos meli jāatmasko, kā to jau dara Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnālistes Sanita Jemberga un Inga Spriņģe, sabiedrībai atklājot, ka jau pieminētā “pīle” par norvēģu incestu bija Krievijas izperēta. Savukārt kāda uzņēmīga žurnāliste soli pa solim izpētījusi Krievijas plašsaziņas līdzekļos izskanējušo ziņu, ka Ukrainā nošauta desmitgadīga meitenīte, vainīgi – ukraiņi. Sarunā ar krievu mediju pārstāvjiem, ņemot palīgā slēpto kameru, viņa ieguvusi atbildi – nebija nekādas meitenītes.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters citē maigās varas ideologu un jēdziena radītāju Džozefu S. Naiju, ka labākā atbilde propagandai ir nepropaganda.
VISU RAKSTU LASIET ŽURNĀLA “MĀJAS VIESIS” 21. SEPTEMBRA NUMURĀ VAI E-IZDEVUMĀ!
