“Krievu speciālisti nebija spējīgi viņas iedarbināt un uzspridzināja…” Zeibots slavē divas vēsturiskas un īpašas Latvijas jūras flotes zemūdenes 36
“Ja paskatās par ūdens daudzumu, krasta līniju, salām, tad pirmajā vietā jūrnieku vai jūrniecības attīstības ziņā vajadzētu būt Igaunijai, jo viņai faktiski visapkārt ir salas, ūdeņi. Otrajā vietā esam mēs ar saviem 496 km krasta līnijas un vienīgo salu, kura mums kādreiz bija, bet tagad mums vairs nav tās salas – Roņu salas. Un Lietuva ar saviem 100 km tikai,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja viceadmirālis, bijušais NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots, diskutējot par Latvijas jūras floti un jūrniecību, salīdzinot visas trīs Baltijas valstis šajā ziņā.
“Bet jāsaka, ka arī pirmās Latvijas laikā [1918.-1940.gads, Latvijas Rebubliku pasludināja 1918.gada 18.novembrī – red.] pirmā vietā funkcionālās attīstības ziņā bija Latvijas kara flote, un tas ir pateicoties admirālim Keizerlingan [Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings – red.], jo Keizerlings bija ļoti tālredzīgs cilvēks, ļoti domājošs un izglītots cilvēks arī militārā ziņā, ja paskatās viņa biogrāfiju – kur viņš tikai nav bijis un ko tik nav darījis pirms tam,” tā TV24 raidījumā vēsturiskos notikumus pastāstīja Zeibots.
Bijušais NBS komandieris atgādināja, ka Latvijai bija divas zemūdenes, kuras ir vienīgās pasaulē līdz šai dienai un nākotnē arī tādu vairs nebūs. “Tām vienīgām bija grozāmie torpēdu aparāti, un tas ir tikai pateicoties šīm gaišajām zināšanām, kuras bija admirālim Keizerlingam,” tā TV24 raidījumā vēstures faktus atgādināja Zeibots.
Vai šīs abas zemūdenes arī tagad ir darba ierindā, ja nepieciešams, vai vairāk tiek eksponētas kā mūsu vēsture? Uz šo raidījuma vadītājas jautājumu Zeibots atteica: “Viņas mēs varam apskatīties tikai fotogrāfijās, viņām vēsture ir ļoti interesanta, jo tad, kad šīs zemūdenes nosacīti pārņēma Padomju Savienība un sākās Otrais pasaules karš, tad krievu speciālisti nebija spējīgi viņas iedarbināt un paši viņas uzspridzināja. Tā kā viņas bija ļoti modernas, un Krievijas vai Padomju Savienības jūrnieki nespēja un viņas uzspridzināja…Bet ienāca vācieši, pacēla un sāka atjaunot, bet atkal karš beidzās un atkal viņas tika likvidētas,” tā vēsturisko informāciju par divām īpašām 1.Latvijas Republikas laika zemūdenēm pastāstīja bijušais NBS komandieris Zeibots TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
Kā liecina Latvijas Kara muzeja informācija, tad 1919.gada 10. augustā Latvijas armijas vadība nodibināja Jūras nodaļu, ko ne tuvu nevarēja saukt par nopietnu kara floti, jo tajā ietilpa vien 12 kuģīši, kas nebija būvēti militārām vajadzībām. Jau pēc Latvijas Neatkarības kara 1921. gada 12. jūnijā ūdenī nolaida pirmo karakuģi – mīnu traleri M68, kas ieguva nosaukumu “Virsaitis”, kļūstot arī par flagkuģi. Tobrīd Jūras nodaļa jau bija pārdēvēta par Jūras Pārvaldi,8 bet vēlreiz nosaukumu mainīja 1924. gada 27. jūnijā, kļūstot par Jūras krastu aizsardzības eskadru jūras kapteiņa Arčibalda Keizerlinga vadībā.
1923. gada 25. janvārī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste nāca klajā ar ierosinājumu, ka Latvijai ir vajadzīga neliela, bet labi apbruņota kara flote, kas sastāvētu no vidēja lieluma karakuģiem un zemūdenēm. Kara ministrija 1923. gada 14. jūnijā iesniedza Ministru kabinetam kara flotes būvniecības programmu, paredzot arī četru zemūdeņu iegādi. Paredzēja, ka jau 1924. gadā par budžeta līdzekļiem iegādāsies divas zemūdenes. 1924. gada 11. martā Saeima atvēlēja flotes būvniecībai teju 10 miljonus latu četru gadu periodā. Tādējādi pasūtīja vien šīs divas zemūdenes un ne četras, kā iepriekš plānots. Pēc ilgām diskusijām, kas turpinājās arī pēc karakuģu pasūtīšanas, Latvija nosliecās par labu būvniecībai Francijā, nevis Lielbritānijā.10
1924. gada oktobrī Kara ministrija parakstīja līgumu ar franču kuģu būvētavām Havrā un Nantē par divu zemūdeņu būvi 6,5 miljonu latu vērtībā. Abas zemūdenes pēc saviem parametriem bija vienādas: garums – 55,75 metri, platums – 4,8 metri, iegrime – 3,9 metri, jauda – 1300 zirgspēki, maksimālais ieniršanas dziļums – 51 metrs. Bruņojumā bija viens 75 milimetru zenītlielgabals, divi Luisa sistēmas vieglie ložmetēji un seši torpēdu aparāti. Uz katras zemūdenes skaitījās 28 apkalpes locekļi.
Par vēsturiskajām Latvijas kara laika zemūdenēm variet plašāk lasīt Latvijas Kara muzeja interneta mājas lapā ŠEIT.
Latvijas Kara muzejs sveic visas Spīdolas vārda dienā! pic.twitter.com/Urc5EkDwNU
— Latvijas Kara muzejs (@Pulvertornis) February 2, 2023
