SENO ROMIEŠU PIRTS – PILNVĒRTĪGAI ATPŪTAI 1
Seno romiešu pirtis jeb termas nereti bijušas gluži kā pilsētas. Tajās atradās viss, kas bija nepieciešams pilnvērtīgai atpūtai: baseini ar karstu un aukstu ūdeni, telpas ar sausu un mitru gaisu, masāžas istabas, sporta zāles, ēdnīcas un pat bibliotēkas. Šādās publiskajās pirtīs, kur vienlaikus atradās vairāki tūkstoši cilvēku, varēja pavadīt visu dienu. Sākotnēji grīdas apsildīja ar zemes dzīļu termālajiem ūdeņiem, no tā arī cēlies nosaukums – termas. Taču vēlāk sāka izmantot karstu gaisu, kas cirkulēja speciāli izveidotos kanālos zem grīdas un sienās.
Lai arī pieņemts uzskatīt, ka pirts ir pēctecīgs rituāls, procedūru kārtību romieši izvēlējās paši. Termās bez milzīgajiem apmeklētāju pūļiem atradās arī prāvs pulks apkalpojošā personāla, kas ar speciālām sukām berza klientu ķermeņus, uzturēja kārtību un rūpējās par vajadzīgo temperatūru.
Mūsdienās, par pamatu ņemot termas, izveidojusies cita atpūtas iespēja – īru pirts, kuru sāka veidot 19. gadsimtā. Tajā ir mērena gaisa temperatūra, kas nepārsniedz 60 °C. Karstais gaiss gluži kā termās plūst pa speciālām ejām gar sienām un grīdu, taču atšķirībā no Romas šajās pirtīs grīdā izveidoti speciāli caurumi, lai gaiss varētu iekļūt arī telpā. Īru pirtis ir pieticīgākas un ar mazākām izklaides iespējām.
