Ilze Kuzmina: Galvenā krievu skolu problēma – tās neaudzina Latvijas patriotus 19
Valdības apņēmība gatavoties 2018. gada pārejai uz mācībām valsts valodā visās skolās ir apsveicama. Taču kas notiek praksē? Kaut arī izglītības ministre Ina Druviete (“Vienotība”) teikusi, ka ar laiku vajadzētu atteikties no mācību iestāžu dalīšanas latviešu un krievu skolās, šobrīd ir runa tikai par latviešu valodas lomas palielināšanu krievu skolās. Patlaban lielākajā daļā no tām latviešu valodā vajadzētu mācīties 60 procentus mācību vielas, bet IZM iecerējusi panākt, lai skolas pamazām pāriet uz izglītības modeli, kurā valsts valodā apgūtu vismaz 80 procentus mācību vielas.
Jāšaubās, ka tas atrisinās galveno krievu skolu problēmu. Latviešu valodu tajās jau tagad lielākoties var apgūt pietiekamā līmenī, bet diemžēl, kā pareizi teicis bijušais izglītības ministrs, tagad eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis, šīs skolas neaudzina Latvijas patriotus. To pērn apliecināja arī LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, kurā bija redzams, ka dažiem šo skolu direktoriem lielāka autoritāte ir prokremliskā sabiedriskā organizācija “9. maijs” nekā Latvijas valsts iestādes. Šīs direktores joprojām ieņem savus amatus.
Tie, kuri kūda krievus iestāties pret pārmaiņām skolās, maldina sabiedrību, sakot, ka valdība un Izglītības un zinātnes ministrija grib slēgt krievu skolas. Par to tiek bļauts protestos, un to apgalvo krievvalodīgie mediji. Ja sabiedrību sašķels šāda līmeņa ālēšanās, tad varbūt tiešām pietiks cirst sunim asti pa gabaliņam? Varbūt 23 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas beidzot tiešām būtu jāveido vienota skolu sistēma? Tad Latvijā būtu skolas, kurās mācītos gan krievi, gan latvieši, gan citu tautību bērni. Tie, kuri vēlētos, varētu papildus apgūt savas tautas valodu un tradīcijas. Un skolas, kur direktores pretēji televīzijā redzētajām kundzēm nepaustu cerību, ka skolēni nestāsies jaunsardzē…
Kāds teiks, ka tagad, kad esam redzējuši, kā Krievija ignorē starptautiskās tiesības, slēpjoties aiz tautiešu aizstāvības, nav īstais laiks radikāliem lēmumiem. Bet arī astes ciršana pa gabalam attiecīgajās aprindās tiek uztverta kā radikāls lēmums. Tad ko mēs zaudētu?
Ja IZM tomēr bail pieņemt lēmumus par vienotu skolu sistēmu, tai būtu jāievieš stingra kontrole pār mazākumtautību skolām, lai būtu pārliecība, ka stundas tiešām tiek vadītas valsts valodā, ka skolu direktoru krēslos un skolotāju amatos ir valstij lojāli pedagogi. Nesenais Tiesībsarga biroja monitorings atklāja, ka 27 procentos gadījumu stunda nenotiek tādā valodā, kā vajadzētu, un ka dažkārt skolotājs pat nezina, kādā valodā saskaņā ar skolā īstenoto izglītības programmu stundai patiesībā jānotiek.
Ja formāli palielinās valsts valodas lomu, bet likumu faktisko izpildi nekontrolēs, pēc būtības nekas nemainīsies un krievu jaunieši joprojām uzskatīs, ka sarkanā armija Latviju atbrīvoja, nevis okupēja. Latviešu vēlētājiem politiķi būs nodemonstrējuši savu it kā valstisko nostāju, taču patiesībā mēs būsim apmānīti.
