Krievu skolu apvienos ar latviešu: Daugavpils pašvaldības ideja pievērsusi nacionāla līmeņa uzmanību 143
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nepilnu gadu pēc pašvaldību vēlēšanām ar jaunu sparu atsākusies skolu reorganizācija. Sevišķi apdraudētas ir vidusskolas, jo nākamajā mācību gadā stāsies spēkā valdības noteikumi, kas paredz, ka 10., 11. un 12. klasē kopā jābūt vismaz 120 skolēniem. Pretējā gadījumā valsts pakāpeniski pārtrauks finansēt šajās klasēs strādājošo skolotāju darba samaksu.
Kamēr pret citu skolu slēgšanu vai reorganizāciju vairāk iebilst pašas skolas un apkārtnes iedzīvotāji, Latvijas otras lielākās pilsētas – Daugavpils – pašvaldības ideja apvienot ar krievu skolu Daugavpils 12. vidusskolu pievērsusi pat nacionāla līmeņa politiķu uzmanību.
Uz Daugavpili rīt dosies Saeimas Latgales apakškomisija, ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu grasās runāt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā Konservatīvā partija), bet viņas partijas biedrs tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņojis, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 12. vidusskolas reorganizāciju nevarēšot atbalstīt. Pret to jau iestājusies arī Nacionālā apvienība (NA).
“Daugavpils 12. vidusskola ir viena no divām vēsturiskajām Daugavpils latviešu vidusskolām. Skolā mācības notiek tikai latviski, un arī starpbrīžos dzirdama latviešu valoda. Skolas skolēni regulāri uzrāda augstus mācību sasniegumus. [..] Skolas skolotāji un absolventi novērtē, ka pilsētā arvien vairāk runā valsts valodā, mainot vietējo vidi, kur krievu valoda iepriekš bijusi visai pašpietiekama,” teikts NA paziņojumā.
Kā “Latvijas Avīzei” skaidroja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova, Daugavpils 12. vidusskolu plānots apvienot ar 10. vidusskolu, izveidojot jaunu skolu ar jaunu nosaukumu un vadību. Apvienotās skolas varēšot palikt līdzšinējās telpās, taču latviešu skolas vietā būtu divplūsmu skola. 10. vidusskola ir mazākumtautību skola, kaut nu jau divus gadus pirmklasnieki tajā uzņemti arī latviešu plūsmā.
Savukārt 12. vidusskola savulaik arī bijusi divplūsmu, tikai no šā gadsimta sākuma kļuvusi par latviešu skolu.
Runājot par mācību valodu, M. Isupova uzsvēra, ka vidējās izglītības posmā (tātad 10., 11. un 12. klasēs) tagad visās skolās mācības notiek tikai latviski. Visās klasēs tikai latviešu valodā mācās arī Daugavpils Valsts ģimnāzijā un Vienības pamatskolā. Pārējās pilsētas skolas gan ir mazākumtautību vai divplūsmu.
Bērnu arvien mazāk
Jautāta, vai nav tā, ka mazākumtautību skolas kļūst mazāk pieprasītas, jo jaunieši arī no nelatviešu ģimenēm biežāk izvēlas latviešu skolas, M. Isupova atbildēja: “Mēs nedalām skolēnus pēc tautības, taču domāju, ka starpbrīžos gan 12. vidusskolā, gan Valsts ģimnāzijā var dzirdēt, ka daļa skolēnu savā starpā sarunājas krieviski. Mēs noteikti neesam pret skolām ar latvisku vidi, ceram, ka pēc reorganizācijas tā pat paplašināsies: šī latviskā vide tiks pārnesta arī uz bijušo 10. vidusskolu. Taču, ja nerīkosimies, 12. vidusskola gan var palikt tikai latviešu skola, bet jau drīz pārtapt par pamatskolu.” Tas tāpēc, ka trīs vidusskolas klasēs kopā nav 120 skolēnu. Skolēnu skaits, kas ir pamatskolas pēdējās klasēs, liekot domāt, ka 120 skolēnu nebūšot arī nākamgad un aiznākamgad.
Pārvalde jau ilgstoši esot piedāvājusi variantus skolu skaita samazināšanai, jo bērnu pilsētā kļūst aizvien mazāk. Daugavpilī ir 13 vispārējās vidusskolas, bet uz 10. klasi ik gadu kopumā atnāk tikai 400–450 skolēnu. Aizvien aktīvākas pamatskolu absolventu piesaistē kļūst profesionālās izglītības iestādes, tāpēc vidusskolās skolēnu skaits sarūk.
Turklāt pilsētā, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti, uzlikta augsta latiņa uzņemšanai vidusskolā – tajās netiek uzņemti tie, kam, pamatskolu beidzot, latviešu valodā, matemātikā vai svešvalodā vidējais vērtējums bija zem piecām ballēm.
Kaut Daugavpils domes Izglītības un kultūras jautājumu komiteja atbalstījusi 10. un 12. vidusskolas apvienošanu, galīgā lēmuma pieņemšana atlikta līdz 10. februārim, līdz kuram abām vidusskolām jāpiedāvā savs redzējums par turpmāko izglītības programmu īstenošanu valsts un mazākumtautību valodās.
Apvienos arī citas skolas
Iecerētā skolu reorganizācija skars ne tikai 12. un 10. vidusskolu. Daugavpils dome nolēmusi apvienot, likvidēt arī vairākas citas izglītības iestādes. Bet redzams, ka reforma neskars tās vidusskolas, kur 10.–12. klasē ir visvairāk skolēnu: Daugavpils Valsts ģimnāziju, kur vidējās izglītības posmā ir 222 skolēni, Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolu–liceju un 3. vidusskolu, kurās attiecīgi ir 171 un 164 skolēni. 12. vidusskola skolēnu skaita ziņā vidusskolas posmā ir 4. vietā. Bet 10. vidusskolā, ar ko to grasās apvienot, vidusskolas posmā ir 102 skolēni.
Daugavpils 12. vidusskolas direktore Elita Boliņa skolas nākotni pagaidām prognozēja atturīgi: “Viss vēl ir sarunu līmenī. Protams, ļoti esam par skolas saglabāšanu, taču, no otras puses – skolēnu skaits ir pārāk mazs.”
Latviešu valodas stiprināšana – būtiska
Katra skolu reorganizācija pašvaldībai jāsaskaņo ar ministriju. Gadījumi, kad IZM atsaka kādas skolas slēgšanu vai apvienošanu, ir ļoti reti, jo vispārējā izglītība ir pašvaldību funkcija. Tomēr, pieņemot lēmumu, IZM ņemot vērā gan slēdzamās vai reorganizējamās skolas darba kvalitāti, gan turpmākās izglītības pieejamību, gan skolēnu, vecāku un pedagogu viedokli, kā arī citus apsvērumus.
Ministre A. Muižniece, jautāta, vai būtu atbalstāma 12. vidusskolas reorganizācija, “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka plāno ar Daugavpils mēru A. Elksniņu pārrunāt, kā iespējams stiprināt 12. vidusskolu. “Skolu tīkls, protams, ir svarīgs jautājums, taču liela nozīme ir arī latviešu valodas stiprināšanai. Manuprāt, ir citi veidi, kā īstenot skolu tīkla sakārtošanu, vienlaikus nesamazinot latviešu valodas apguves iespējas. Pieredze liecina, ka, integrējot mazākumtautību bērnus latviešu valodas vidē, iespējams daudz labāk un kvalitatīvāk apgūt valsts valodu. [..] Latviešu valodas stiprināšana ir ļoti būtisks jautājums, jo īpaši Daugavpilī, kur ir tik daudznacionāla sabiedrība,” uzsver ministre.
