Krievu skolu aizstāvji vēlas Druvietes demisiju 12
Pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sanākušie Krievu skolu atbalsta štāba piketētāji, kuri iebilst pret iespējamu latviešu valodas proporcijas palielināšanu mazākumtautību skolās, šodien skandēja prasību atkāpties izglītības ministrei Inai Druvietei (V).
“Valdošās koalīcijas politiskais lēmums ir pieņemts,” atsaucoties uz Druvieti, paziņoja Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Jurijs Petropavlovskis, apgalvojot, ka tas nozīmējot krievu skolu likvidēšanu. “Ja krievu skolā krieviski mācīs tikai krievu valodu un literatūru, tad tā būs latviešu skola ar padziļinātu krievu valodas apmācību un nekas cits,” izteicās Petropavlovskis. Viņš uzskata, ka šāda rīcība ir diskriminējoša.
Ar kolektīvu “Jā!” aptuveni 200 demonstranti apstiprināja “Latvijas Krievu savienības” (LKS) (agrāk – PCTVL) pārstāvja Jakova Plinera IZM priekšā nolasītās Krievu skolu atbalsta štāba prasības, kas tiks iesniegtas Ministru kabinetam, IZM un citām valsts institūcijām un amatpersonām. Klātesošie atbalstīja prasību no valdošās koalīcijas oficiālajiem dokumentiem izslēgt plānu par izglītības krievu valodā likvidēšanu, ieviest normu par minimālo vecāku skaitu, pēc kuru pieprasījuma pašvaldībai jāatver klase ar noteiktu apmācības valodu, atgriezties pie nošķirtām mācību programmām un centralizētajiem eksāmeniem latviešu valodā un literatūrā, no normatīvajiem aktiem izslēgt pozīcijas, kas diskriminē mazākumtautību skolu absolventus salīdzinājumā ar latviešu skolu absolventiem, kā arī nodrošināt kvalitatīvu topošo mazākumtautību izglītības iestāžu pedagogu apmācību par valsts budžeta līdzekļiem.
Lai arī demonstrācija paredzēta krievu skolēnu, kas mācās krievu skolās, aizstāvībai, klātesošo vidū bijuši tikai aptuveni 20 jaunieši, no kuriem pieci bija skolas vecumā.
Rīgas 33.vidusskolas skolniece, kura rokās turēja plakātu ar tekstu “Ukraina: sākums – valodas diskriminācija, iznākums – apvienošanās ar Krieviju!”, stāstīja, ka ir ieradusies piketēt, jo viņai ir bail par to, ka mācības latviešu valodā būs pārāk sarežģītas. “Jau tā grūti izprast tādus mācību priekšmetus kā ķīmija vai fizika, bet, ja tos pasniegs ne dzimtajā valodā, tad būs pavisam nesaprotami,” sacīja aptuveni 14 gadus vecā meitene, kura uz demonstrāciju atnākusi ar savu mammu.
“Krievu skolu piespiedu transformēšana par latviešu skolām ar padziļinātu krievu valodas apguvi mazinās skolēnu vēlmi apmeklēt skolu, jo būs vēl sarežģītāk, nekā jau ir šobrīd,” norāda meitenei līdzi nākusī mamma. Viņa saskata krievvalodīgo diskrimināciju arī pirmsskolas izglītības iestādēs.
Aleksejs, kurš studē Transporta un sakaru institūtā (TSI), 2004.gadā esot piedzīvojis toreizējās izglītības reformas. “Sāku mācīties 10.klasē, kad tas notika, tāpēc nācu izteikt savu pretestību jaunajām reformām,” ierašanos uz piketu skaidroja jaunietis.
Pliners apgalvoja, ka demonstrācijā galvenokārt piedalījās skolēnu vecāki un vecvecāki. Jautāts par to, kāpēc akcijā nepiedalās izglītības iestāžu pārstāvji, paužot savu nostāju par iespējamām reformām, viņš aģentūrai LETA izteicās, ka skolas baidoties no iespējamām sankcijām. “Uz skolām uzsūtīs valodas, finanšu pārbaudi, un tad tiks domāts nevis par to, kā izglītot bērnus, bet gan par to, kā izvairīties no sodiem,” sprieda akcijas organizētājs.
Demisionēt klātesošie piedāvāja arī premjerministrei Laimdotai Straujumai (V), paziņojot, ka viņas vadītā valdība pieņemot diskriminējošus un cilvēktiesības pārkāpjošus lēmumus. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka (LKS), kura esot attiekusies no aicinājuma šodien doties uz Odesu, lai svinētu 70.gadadienu uzvarai pār fašismu, uzrunā Ministru kabineta priekšā sanākušajiem uzsvēra, ka “šī valdība ir parakstījusi lēmumu, kas ļauj izvirzīt jautājumu par krievu skolu likvidāciju, un tik ilgi, kamēr šī frāze būs deklarācijā, mēs cīnīsimies”.
Ždanoka solīja EP sēdē runāt arī par informācijas pieejamības liegšanu, norādot uz telekanāla “RTR” raidīšanas pārtraukšanu “Lattelecom” tīklā, kas pārkāpjot tiesības uz vārda brīvību un cenzējot pieejamo informāciju. Šis solis, pēc Ždanokas domām, esot pretrunā ar demokrātijas pamatvērtībām.
Nākamā Krievu skolu atbalsta štāba akcija plānota 16.aprīlī, un tās laikā tiks pausta neapmierinātība ar tiesībsarga darbu mazākumtautību kontekstā.
