Krievu skolu aizstāvji neizslēdz protestus 51
Krievu skolu aizstāvji neizslēdz iespēju rīkot jaunas protesta akcijas ar mērķi saglabāt krievu skolas, atzina “Krievu skolu atbalsta štāba” pārstāvis Jakovs Pliners.
Pliners norādīja, ka “Krievu skolu atbalsta štābs” tika “atdzīvināts” demisionējušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) pirmās valdības laikā, kad valdības deklarācijā parādījās punkts par nepieciešamību 2018.gadā pāriet uz izglītību tikai valsts valodā.
Pliners atgādināja, ka toreiz tika rīkots gandrīz desmits dažādu protesta akciju gan pie Ministru kabineta, gan Izglītības un zinātnes ministrijas, kuras, kā uzskata Pliners, vainagojās ar minētā punkta izslēgšanu no Straujumas otrās valdības deklarācijas.
Tā kā patlaban Ministru prezidenta amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) topošās valdības deklarācijā ir iekļauts punkts par ieceri veidot plānu pārejai uz vienotu standartu mācībām latviešu valodā valsts izglītības iestādēs, krievu skolu aizstāvji varētu atsākt savas protesta akcijas.
Pliners norādīja, ka šīs nedēļas laikā viņš padziļināti iepazīsies ar deklarācijas tekstu un tad tiks lemts par iespējamajiem turpmākajiem soļiem.
Kā ziņots, Kučinska valdība izstrādās plānu pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs un sāks tā īstenošanu, šāda apņemšanās pausta topošās valdības deklarācijas gala projektā, kas sagatavots parakstīšanai.
Savukārt koalīcijas līguma gala projektā norādīts, ka sadarbības partneri pieņem zināšanai nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK īpašo viedokli, ka līdz 2018.gada 1.septembrim būtu jāsāk pāreja uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās izglītības iestādēs. Tāpat tiekot pieņemta zināšanai VL-TB/LNNK īpašā pozīcija, ka partija vēlas, lai tiktu atcelta termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana par nekustamā īpašuma iegādi.
