Krievu rulete: ES dalībvalstu atbildīgās amatpersonas apspriež iespēju sākt sarunas ar “Sputnik V” izplatītāju 80
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija, pamatojoties uz Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) ieteikumu, deva “tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem” uzņēmuma “Janssen Pharmaceutica NV” (“Johnson & Johnson”) vakcīnai. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šajā sakarā piezīmēja: “”Janssen” vakcīna ir ceturtā atļautā ES vakcīnu portfelī un palīdzēs mums pastiprināt vakcinācijas kampaņu 2021. gada otrajā ceturksnī. Tai vajadzīga tikai viena deva, kas mūs par soli pietuvina kopējam mērķim līdz vasaras beigām vakcinēt 70% pieaugušo iedzīvotāju.”
Pote ar ideoloģiju
Zāļu izplatītājiem pastāv iespēja vienoties ar atsevišķu ES dalībvalstu regulatoriem, kas ļauj iekļūt attiecīgās valsts tirgū. Tādējādi Ķīnas “Sinopharm” vakcīna un Krievijas “Sputnik V” nonāca sākotnēji Ungārijā. Bet pavisam nesen sputņika devu pirmais sūtījums nolaidās Slovākijā, kur šis notikums izraisīja asas politiskas kolīzijas – veselības ministrs atkāpās no amata, taču divas valdības koalīcijas partijas prasīja arī premjerministra Igora Matoviča demisiju.
Kavēšanās ar EZA reģistrēto vakcīnu piegādēm un apturētā “AstraZeneca” izmantošana veicina pieprasījumu pēc Krievijas un Ķīnas izstrādājumiem. Tā aktīvākie atbalstītāji ir zināmus uzskatus iemiesojošie politiskie vadītāji, piemēram, Čehijas prezidents Milošs Zemans, kurš apgalvo: “Vakcīnai nav ideoloģijas.”
Lai gan attiecīgo eksportētājvalstu valdošajiem režīmiem savi ideoloģiski un ģeopolitiski apsvērumi neapšaubāmi piemīt. Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājs Donalds Tusks tāpēc brīdināja Varšavu, kas vakcīnu iepirkumu jomā sliecas sadarboties ar Pekinu.
Krievijas Gamaleja Nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centra izstrādātajam produktam “Sputnik V” ir labākas izredzes paplašināt noietu Eiropā. Marta sākumā EZA arī uzsākusi vakcīnas paātrināto izvērtēšanu. Bet tā var ievilkties, un jautājumus joprojām izraisa steiga ar “Sputnik V” reģistrāciju Krievijā pagājušā gada augustā, nesagaidot klīnisko izmēģinājumu pabeigšanu.
Krievu rulete
Parādās informācija, ka ES dalībvalstu atbildīgās amatpersonas apspriež iespēju sākt sarunas ar “Sputnik V” izplatītāju – Krievijas Tiešo investīciju fondu. Nedēļas sākumā fonda ģenerāldirektors Kirils Dmitrijevs klāstīja, ka esot jau saskaņots jautājums par “Sputnik V” ražošanu Itālijā, Spānijā, Francijā un Vācijā. Savukārt Brisele noliedz savu līdzdalību šāda veida diskusijās.
Pēc “Reuters” ziņām, it kā plānots izmantot Itālijas uzņēmuma “ReiThera” (30% pieder valstij) bioreaktoru. Iepriekš tika vēstīts, ka Tiešo investīciju fonds parakstījis vienošanos ar Šveices un Itālijas firmu “Adienne” par ražotni Lombardijā. Un ka vakcīnu izlaidei nepieciešamā tehnoloģija piedāvāta Somijai.
Eiropas Zāļu aģentūras valdes priekšsēdētāja Krista Virtumere-Hohe austriešu televīzijas “ORF” diskusiju raidījumā izteicās, ka vēl jāsaņem un jāizskata virkne dokumentu un datu, bet pagaidām pastāv daudz “nezināmā”, tāpēc vakcīnas izmantošana ir kaut kas līdzīgs krievu ruletei.
Bretona prognozes
Brisele atzīst pieļautās kļūmes vakcīnu pasūtīšanas procesā un pēc piedzīvotajām likstām “AstraZeneca” piegādēs ir ķērusies pie vakcīnu ražošanas apzināšanas. Februāra beigās ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons adresēja dalībvalstu valdībām vēstuli ar lūgumu informēt par attiecīgajām iespējām.
Pirmdien viņš attālināti apspriedās ar Latvijas ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kur šajā sakarā optimistiski tvītoja: “Iesaistot LV biomedicīnas nozari, zinātniekus un mūsu farmācijas milžus, esam gatavi uzsākt ne tikai Covid-19, bet arī citu vakcīnu ražošanu.”
Piesauktie milži ir “Grindeks”, “Olainfarm” un “Pharmidea”, tomēr tiem nepieciešamas prāvas investīcijas un tāpat laiks, lai vai nu radītu pilna cikla ražotni, vai pielāgotu esošās jaudas vakcīnu pildīšanai no koncentrēta šķīduma. Piemēram, “Janssen” potes koncentrāts tiek radīts ASV, tad nonāk Nīderlandē tālākai apstrādei un izplatīšanai.
Tjerī Bretons nav zaudējis pārliecību, ka izvirzīto mērķi – 70% pieaugušo plānoto vakcinēšanu – izdosies sasniegt, jo Eiropas vakcīnu portfelis tomēr ir “pats lielākais pasaulē”, kā viņš sacīja avīzē “Liberation” 16. martā publicētajā intervijā (pasūtītas aptuveni 1,4 miljardi vakcīnu devu). Iekavēto, viņaprāt, izdosies atgūt, tostarp uz “Pfizer” kāpināto jaudu rēķina. Atliek sakārtot loģistiku, novērst organizatoriskos trūkumus un pārāk neaizrauties ar krievu ruleti.
