Krievu politoloģe: Baltijas valstis var palīdzēt Rietumiem labāk izprast Krievijas problēmas 6
Baltijas valstis, kas atbrīvojušās no Padomju Savienības kundzības, pazīst Krieviju labāk nekā Rietumi un var palīdzēt tiem izprast šīs valsts problēmas, uzskata Maskavas Kārnegi centra analītiķe Lilija Ševcova.
“Jūs ar saviem pirkstu galiņiem, ar intuīciju izjūtat, kas pie mums notiek. Jūs mūs saprotat labāk (..) – padomju avotus, stereotipus, robežas, formulējumus. Jūs varat izskaidrot vecajai Eiropai, Amerikai, NATO vai Eiropas Savienībai, kādas ir Krievijas problēmas. Jūsu pieredze ir nenovērtējama,” LRT televīzijai sacījusi politoloģe, kas šomēnes piedalījās Viļņas intelektuāļu forumā.
Eksperte atzinusi, ka gan ASV, gan lielajās Eiropas valstīs – Francijā un Vācijā – netrūkst cilvēku, kas austrumeiropiešiem saka “labāk paklusējiet, mūs jūsu problēmas neinteresē, mēs ar Vladimiru Putinu un Krieviju nenaidosimies”. “Tomēr vācieši tā runā aizvien mazāk, viņi sākuši meklēt savu pašu patiesību, jaunu politiku attiecībās ar Krieviju,” viņa atzinusi.
Kā atgādinājusi Ševcova, Krievijā daudzi sliecas vainot Rietumus pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades haosā un savu cerību sabrukumā.
“Domāju, ka Rietumi vainojami vienīgi tajās ilūzijās un cerībās, kas tika saistītas ar Borisu Jeļcinu, kurš 1993.gadā diezgan nepārprotami pavērsās autoritāra režīma virzienā, pieņēma konstitūciju, kas prezidentam piešķīra lielākas pilnvaras nekā savulaik komunistiskās partijas ģenerālsekretāram. Tikmēr Rietumu līderi – Bils Klintons, Helmūts Kols un citi – turpināja domāt, ka Krievija iet demokrātijas ceļu. Rietumi vainojami pie šīm ilūzijām, kas radīja labvēlīgus apstākļus Krievijas korupcijas sistēmai. Bet visu pārējo neizdarījām mēs paši.
Neizdarīja inteliģence, liberālais mazākums, jaunā paaudze, un atbildība par savu tautu jāuzņemas mums pašiem,” viņa uzsvērusi.
Pēc analītiķes teiktā, Kremlī jau desmit gadus neviens nenodarbojas ar reālām reformām, vienīgi “sūknē no Krievijas benzīntanka naudu un sūta to uz Rietumiem”.
Viņa norādījusi, ka rietumvalstīm būtu jāizbeidz “importēt no Krievijas korupciju”.
“Ja rietumvalstis korumpētajiem Krievijas ierēdņiem, gubernatoriem, kuriem pieder mājas Londonā, jahtas Hamburgā, vasarnīcas Austrijā, reiz pateiks – kungi, brauciet mājās, pieņemsim jūs tikai tad, ja uzvedīsieties civilizēti Krievijā, tas Krievijas politiskajai elitei būtu iedarbīgākais līdzeklis. Bet tagad viņu rokās atrodas resursi. Krievija pārdevusi naftu un gāzi par pusotru triljonu dolāru, bet Krievijā šīs naudas nav. Vai varat iztēloties, cik naudas elite izsūknējusi no Krievijas, atņēmusi pensionāriem un paslēpusi “Deutsche Bank”? Tātad “Deutsche Bank” varētu paziņot – Ivanovu, Petrovu, Putinu kungi un citi, slēdzam jūsu kontus, vediet savu naudu atpakaļ uz Krieviju,” spriedusi Ševcova.
“Nezinu, vai Rietumu elite, Gerhards Šrēders un citi, kas barojas no Krievijas kontrabandas avota, pēkšņi sāks iznīcināt naudas atmazgāšanas mašīnu. Bet tad jau Rietumi dzīvo ne tikai pēc dubultstandartiem, bet nostājas paši pret saviem principiem,” viņa piebildusi.
Vaicāta par noskaņojumu pašā Krievijā, eksperte atzinusi, ka to var vērtēt, paļaujoties vienīgi uz savu intuīciju, jo sabiedriskās domas aptaujas norisinās “slēgtā, iebiedētā vidē, kur cilvēks raizējas, kā tiks interpretēta viņa atbilde”. “88% cilvēku atbalsta Putina darbību, bet tajā pašā laikā 75% uzskata, ka Krievijā vara, tostarp augstākā, ir korumpēta,” stāstījusi analītiķe.
“Cilvēki izjūt kognitīvo disonansi: viena smadzeņu daļa saka – nav labi, otra tikmēr – varēja būti vēl sliktāk, labāk atbalstīšu to, kas ir. Cilvēki vēl nav nonākuši bezcerīgā situācijā, tādēļ ir gatavi paciesties. Bet mēs nezinām, cik ilgi viņi cietīsies, jo februārī un martā, saņemot rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, cilvēki ieraudzīs, ka tie pieauguši divas trīs reizes, rublim zaudējot pusi savas vērtības. (..) Neesmu droša, ka pat klusējošā, padevīgā, atkarīgā krievu sabiedrība būs gatava turpināt līgumu ar prezidentu, kurā būtu punkts “atļaujam tev darīt visu, ko gribi” – Ukrainā vai Lietuvā, jo mēs gribam lielu valsti, – ar noteikumu, ka mēs neraizēsimies par savu dzīves līmeni. Domāju, krievi tam vairs nepiekritīs. Ja ticam aptaujām, 62% krievu nav gatavi dzīvot sliktāk,” viņa norādījusi.
