Uldis Šmits: Krievu pasaules ļaužu īpašais ģenētiskais kods un “papildu garīguma hromosoma” 4
Civilizācijas jēdzienu var definēt dažādi atkarībā no konteksta, tāpēc telekanāla “Rossija 1” raidījumā izmestajā Putina frāzē, ka Krievija ir nevis vienkārši valsts, bet atsevišķa civilizācija, nav nekā ārkārtēji pārsteidzoša. (Pērn septembrī uzņemtais materiāls esot bijis pielāgots tehnoloģiju attīstībai veltītai valdības sēdei.)
It sevišķi salīdzinājumā ar dažām citām viņa atklāsmēm.
Piemēram, samērā nesen doto mājienu par itin noderīgo “cap-carap”, ja to tā var saukt, konceptu.
Jeb ārzemju tehnoloģiju un izgudrojumu zagšanu lielvalsts vajadzībām. (Pārkāpjot vienu no Bībeles un tātad Krievijas civilizācijas pamatbalsta – Pareizticīgo baznīcas – sludinātajiem desmit baušļiem.)
Koncepts arī līdz šim ticis plaši piekopts, turklāt Rietumi gluži labprātīgi ir nodevuši vai pārdevuši savas inženiertehniskās zināšanas un prasmes gan cara Krievijai, gan vēlāk Padomju Savienībai staļiniskās industrializācijas periodā.
Nemaz nerunājot par mūsdienu kapitālisma un labticīgās atvērtās sabiedrības ēru.
No raidījumā klāstītā izrietēja, ka šīs atsevišķās, kas laikam nozīmē sevišķās, civilizācijas apliecinājums un augstākais sasniegums ir ieroči, kādu nav nevienam citam un kādus nebūtu iespējams radīt bez izcilas zinātnes un pētniecības.
Tiesa, minētā bruņojuma iestrādes, ja pieņemam, ka tās ir īstenotas, tika pārmantotas no Padomju Savienības, kura jau bija līdz pilnībai izkopusi “cap–carap” metodiku.
Ko šodien papildina globālā tīmekļa sniegtās iespējas uzlauzt e-pastus vai veikt masīvus kiberuzbrukumus.
Vispār PSRS varenību lielā mērā nodrošināja Ukrainas PSR militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, kur sākotnēji tapa arī Eiropas šantažēšanai nu izmantotie “iskanderi”.
Šim apstāklim piemīt sava nelāga simbolika, ja paturam prātā ukraiņu tagadējās attiecības ar Maskaviju, kura sagrābusi Krimas pussalu un grib ņemt savā aprūpē visu Ukrainu, kas Putina uztverē nav īsta valsts, bet viņa jaunatklātajai civilizācijai piederoša dzīves telpa.
Cik noprotams, ieroču vēl tālāka pilnveidošana ir viens no laikam ļoti apdraudētās Krievijas civilizācijas saglabāšanas nosacījumiem. Līdztekus nepieciešamībai attīstīt mākslīgo intelektu.
Vai ģenētiku, ar ko Kremlis pēdējā laikā ir stipri aizrāvies.
Pienesumi šajā svarīgajā jomā būtu apsveicami, taču nevilšus jāatceras varas aprindās samērā izplatītā spriedelēšana par krievu pasaules ļaužu īpašo ģenētisko kodu, “papildu garīguma hromosomu” un tamlīdzīgām tēmām, kas ir patālu no zinātnes, toties diezgan tuvu nepatīkamām pagātnes analoģijām.
Savukārt daudzi krievu pētnieki, kas zinātnisku pienesumu varētu dot, strādā emigrācijā rietumvalstīs.
Iepriekš minētais sasaucas ar Maskavas ārpolitikā bīdīto “civilizāciju dialogu”, kura vajadzībām izveidoti attiecīgi fondi, tiek uzturētas “domnīcas” un naski rosās “eksperti”.
Pasākuma mērķis ir likt Rietumiem saprast, ka “atsevišķas civilizācijas” turas pie sava īpatnēja attīstības ceļa, nav lietderīgi tās pārāk apgrūtināt ar cilvēktiesībām un saistošām starptautisko tiesību normām, kas apgrūtina “dialogu”, bet pasaules kārtība būtu balstāma ietekmes sadalē.
Kā pēc Kremļa arvien slavētās Jaltas.
Tā ir arī vēsture, kuras interpretācijas monopolu Putina režīms tīko piesavināties. Bet nespēj. Krievijai un mums par laimi.
