Krievu oligarhus satrauc sankcijas 1
Starptautiskie finanšu analītiķi norāda, ka Kremlim pietuvināto oligarhu vidū aizvien pieaug bažas, ka ASV un Eiropas Savienības sankciju dēļ varētu ievērojami samazināties viņu turība. Britu laikraksts “The Independent” raksta, ka kopš gada sākuma Krievijas 19 turīgākie uzņēmēji kopā zaudējuši vismaz 14 miljardus dolāru.
Biznesa elite “šausmās”
ASV biznesa ziņu aģentūras “Bloomberg” veidotā “miljardieru indeksa” dati liecina, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos lielākos zaudējumus cietis vairāku tērauda uzņēmumu īpašnieks Vladimirs Lisins, kura turība sarukusi par 2,8 miljardiem dolāru. Savukārt par Krievijas bagātāko cilvēku uzskatītā Ališera Usmanova zaudējumi pēdējā pusgadā tiek lēsti divarpus miljardu dolāru apmērā. Tas ir aptuveni 14 procenti no viņa kopējās bagātības. Tikmēr Leonīds Mikhelsons, kuram pieder gāzes kompānija “Novatek”, cietis zaudējumus divu miljardu dolāru apmērā. Pagājušajā nedēļā vēl pirms Malaizijas lidmašīnas notriekšanas ASV noteica sankcijas arī pret Mikhelsona vadīto gāzes firmu.
Biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz vairākiem Krievijas uzņēmējiem, kuri vēlējušies saglabāt anonimitāti, norāda, ka krievu miljardieri aizvien vairāk bažījas par iespējamām jaunām sankcijām, kuras varētu sekot Krievijas agresijai pret Ukrainu. Kāds Krievijas miljardieris izteicies, ka, prezidentam Vladimiram Putinam pietiekami aktīvi nemēģinot mazināt karadarbību Ukrainas dienvidaustrumos, Krievijas tautsaimniecība varētu piedzīvot smagas dienas. Viņa vērtējumā Putina politika nāk par sliktu Krievijas uzņēmējdarbībai. Tikmēr Maskavas Polittehnoloģijas centra vadītājs Igors Buņins skaidri un gaiši paziņojis: “Ekonomikas un biznesa elite ir šausmās.” Vienlaikus viņš norādījis, ka uzņēmēji neizrāda Kremlim pretestību, jo “baidās tikt nospiesti uz ceļiem”. “Nobažījušies, ka Kremļa politika Ukrainas austrumos izpostīs viņu pašu finanses, daudzi uzņēmēji izmisīgi cer, ka Putins mīkstinās savu kara retoriku un meklēs kopsaucēju ar Rietumiem,” raksta britu avīze “The Daily Telegraph”. Šis laikraksts arī norāda, ka pēc premjerministra Deivida Kemerona aicinājumiem sodīt Putina līdzgaitniekus, nosakot tiem finanšu sankcijas, daudzi Krievijas miljardieri sākuši izņemt naudu no Londonas bankām. Tiesa, britu valdības vadītāja administrācijas pārstāvji atteikušies vietējiem medijiem atklāt, kuri miljardieri izņēmuši savu naudu no kontiem Londonas bankās.
Sagatavo ”iespējamās sankcijas”
Otrdien notikušajā sanāksmē Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojās noteikt sankcijas pret vēl vairākiem Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām. Līdz šim ES sankcijas vērstas pret 72 Krievijas politiķiem un uzņēmējiem, kuri dažādos veidos atbalstījuši Krimas aneksiju martā un Maskavas izvērsto agresiju Ukrainas dienvidaustrumos. Taču pēc tam, kad Krievijas atbalstītie teroristu grupējumi virs Doņeckas notrieca Malaizijas lidmašīnu, laupot dzīvību 298 tās pasažieriem un apkalpes locekļiem, vairākas Eiropas valstu amatpersonas nākušas klajā ar aicinājumu vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krieviju.
Interneta vietnes “EUObserver.com” rīcībā ir nonācis vēl pirms Malaizijas lidmašīnas notriekšanas Eiropas Komisijas sagatavots iespējamo sankciju uzskaitījums. Saskaņā ar šo dokumentu Brisele ir izstrādājusi trīs veida sankcijas, kuras varētu tikt noteiktas pret Krieviju, – zemas, vidējas un augstas intensitātes. Pirmā kategorija paredzētu luksusa, pārtikas un pārstrādes (piemēram, riepu, ķimikāliju) produktu tirdzniecības ierobežošanu, kā arī atsevišķu indivīdu bankas kontu iesaldēšanu un liegumus iegūt vīzas ceļošanai uz ES. Otrā kategorija sevī ietvertu astoņus soļus, tostarp ieroču eksporta un importa aizliegumu, tirdzniecības, kapitāla plūsmas un investīciju ierobežojumus, kā arī citu veidu finanšu liegumus. Savukārt trešā kategorija – augstas intensitātes – jau nozīmētu liegumu veikt investīcijas Krievijā, kā arī liegumu importēt gāzi un naftu, ziņo “EUObserver.com”.
Šobrīd aizvien skaļāk izskan aicinājumi ne vairs par atsevišķu indivīdu sodīšanu, bet par sankciju noteikšanu pret Krievijas ekonomikai svarīgajiem finanšu, enerģētikas un aizsardzības sektoriem. Tiesa, ar tik visaptverošu sankciju noteikšanu ES pagaidām nesteidzas. Tā vietā ES amatpersonas ir vienojušās līdz šodienai sagatavot sarakstu ar “iespējamajām sankcijām”, piemēram, ieroču aizlieguma noteikšanu, augsto tehnoloģiju tirdzniecības ierobežošanu, kā arī sankciju noteikšanu pret finanšu un enerģētikas sektoriem. Domājams, ka tuvākajā laikā šādas sankcijas netiks īstenotas. Taču šādi Brisele, šķiet, mēģina pabiedēt Krieviju, sakot, ka tā patur iespēju ieviest visaptverošas sankcijas, ja Maskava neizmantos savu ietekmi pār prokrieviskajiem teroristiem, piespiežot viņus izbeigt kaujas Ukrainas austrumos.
